Man patika gan vienai, gan kopā ar otru pusīti, taču ar dzīvošana ar draugiem gan man bija liels pārbaudījums.
Pēc šķiršanās nebija nekā labāka par brīvību, par iespēju nejust atbildību pret kādu un pret attiecībām. Ir papildus laiks, kas agrāk ticis veltīts attiecību uzturēšanai, kopšanai, un ir ļoti patīkami to laiku veltīt sev un nodarbēm, kas pašam labpatīkas. Jā, protams, tajā skaitā arī "negribu traukus mazgāt tagad, un arī nemazgāšu" pie tā piederas gan tiešā, gan pārnestā nozīmē, taču kopumā to raksturotu kā atbildības neesamību pret kādu, kas ir ļoti svētīga kādam laika sprīdim. Ir laiks ieviest savu kārtību dzīvoklī, domās, rutīnā, ikdienā..
Esot vienai, man ļoti viegli bija ievērot visas apņemšanās, piemēram, diētas tur visādas, arī naudu taupīt bija vieglāk nekā divatā. Saimnieciskas un tehniskas lietas man īsti nebija problēma, jo daudz ko māku un saprotu arī pati, vienmēr kaut telefoniski bija tētis un brālis, kas varēja palīdzēt.
Savukārt divatā dzīvot, pirmkārt, ir lētāk un daudz vairāk ko var realizēt, jo tiešām ir vairāk naudas. Jā, arī tas, ka arī visi introvertie tomēr ir kaut drusciņ sociālas būtnes un šad tad nav prātīgi palikt ar savām domām vienatnē
586
