Kolēģu jubilejas

ģeniāli. un pēc tam atpakaļ dabūt ko ēdamu un lakstus atkal. es izdarīšu izņēmumu attiecībā uz valodas lietošanu: and vots zi point ikzaktlī?

ar ko tas atšķiras no - pārsūtījām katrs otram piecīti. ā, jā -- es skrēju un tev, jefiņ, speciāli pirku šīs unikālās ķilavmaizes. novērtē tagad, suka

Labāk salmu palmu un saņemt pretī bronzas āmuru?

Atmest piecīti nav nekāda lielā māksla.

Nu nezinu, it kā pasaulē tikai saldumi un puķes būtu.
Es gribētu zināt, cik vecs kolēģis? Man 25, es priecātos par foršu lielo krūzi darbā, kurā varbūt būtu laba un samalta sveramā kafija ielikta iekšā, un kāds no mini alkoholiem, ja darbā nav kafijas automāts, klāt uzrakstītu kartiņu - lai dienās, kad tu nezini, kur lai liekas no noslogotiem darbiem, tev būtu, ko iedzert. Es pati arī priecātos, jo saprastu, ka kolēģis ir domājis par mani. Bet saprastu, ja vecākam cilvēkam un tādam, kas nopietns un strādā ofisā, nepatiktu šī dāvana.
Mums Ziemassvētkos bija loterija, kur katram bija jādāvina kaut kas konkrētam cilvēkam.
Atceros, ka man tik supersiltas un skaistas čības no vienas dāmas, kur arī klāt bija asprātīga kartiņa pielikta klāt un sarakstīts kaut kas par "kad aizej mājās un aukstas kājas" (mēs strādājām diezgan stresainā darba vietā, jo boss bija traks) :D
Viskaut kas ir par tādu kolēģu būšanu tēmu - kakla masieris, mini galda golfs, es pati personīgi ļoti priecātos, ja man uzdāvinātu skaistu ūdens pudeli ar lielāku tilpumu par 0,5, jo darbā vienmēr mums sajuka kuram kura glāze.
:-P

Termo krūzi - lai braucot uz darbu var glābt pasauli un nav jāizmanto vienreizējās krūzes no circle k.

BĻ, it kā es nemācētu nopirkt čības, ja man vajadzētu.
visa tā dāvanošanās ir stulbs atavisms, turklāt mums vēl tā padomju piesmaka, kad tiešām varēja uzdāvināt ko citur nedabūjamu.

es nez, tur 20 kolēģi, katrs noziedo 5 labdarībai, tas ir simts. ir jēga, ne? pārbīdīt lakstus, čības un kaut ko ēdamu savā starpā ar bilanci nulle ---ir jēga?

Labu plānotāju šim gadam, ja tagad dzimene, bet vēl nav iegādāts.
Es par kādu grāmatu arī vienmēr priecājos - ja jau runājat bieži, tad zini, par ko cilvēks domā un kas varētu interesēt.
Ofisā, kad strādāju, viena sieviete bija no mājām atstiepusi pledu, jo viņai mūžīgi bija auksti, kamēr visiem citiem karsti un slēdzām iekšā AC - ja salīgs cilvēks, tas varētu noderēt.
Ja kolēģis uz darbu nes savas pusdienas, vari nopirkt viņam foršu pusdienu kasti - tādas lietas vienmēr noder (es par tādu dāvanu priecātos) :D
Ja jums tāda kreatīvā darba vieta - mazu tāfeli ar krītiņiem, lai ir kur idejas pierakstīt.
Laikam aizrāvos, ja pateiktu ko vairāk par kolēģi, tad būtu vieglāk izdomāt, kas tieši varētu noderēt. (l)

akjelcikvar, es arī čības varu nopirkt, es arī pati sev varu naudu atlikt. Un es pati arī varu sasniegt orgasmu bez neviena palīdzības, nafig man tad vīrieti vajag??? nu tā kaut kā.

nu protams. savā starpā tad arī dāviniet čības, ja jums no tā noiet.

man ir tādas pašas tiesības izteikt viedokli par idiotisko kolēģu apdāvināšanu, kā jums priecāties par to. plānotāju -- p**ec, nav ko teikt.

man, par laimi, kolēģu nav. ja būtu tāda, kas desmit gadus drebinās aukstumā un tad pēkšņi saprot, ka var taču aplikt pledu, ko dāvā dāsnie kolēģi, tad jājautā par viņas prāta spējām

Tev gan jau neviens vispār neko nedāvina. |-)

Mēs kolektīvā sametamies naudu un dāvinām naudu.

Ja vien nav kāds īpašāks kolēģis, ar kuru ir izteikti draudzīgas attiecības, es neredzu jēgu apdāvināt savus kolēģus dzimšanas dienās. Pilnīgi pietiek ar ziediem un/vai kaut ko garšīgu. Esmu dzirdējusi arī variantu, ka visi kolēģi uz jubileju metas dāvanai kaut kādus pāris eiro, un tad jubilārs par attiecīgo summu taisa cienastu.

ildolcefarniente, ļoti feini komentāri, liki aizdomātie daudz plašāk par šo tēmu. :-)

*aizdomāties

Vienmēr pieskaņoju dāvanu katram cilvēkam, vienalga, vai darbā vai kur citur.