Sieviešu draudzību izgāšanās

Bet tad ta nav draudzene. Druska ir ta kam 3 nakti var zvanit, var traki tuset nedelu un ar kuru saproties no pusvarda
Un ar kuru TADI trolini taisiti un ir ko atcereties.Visi citi ir tikai pazinas.

Nezinu... mani nesāpina draudzeņu panākumi jomās, kurās man pašai īsti neiet.

Viedaa minka-mani neuztrauktu pilniigi neviens tavs nosauktais punkts.
Man beidzaas draudziiba ar senu draudzeni tajaa briidii,kad negatiivi izteicaas par manu viiru.Pateica,ka esmu mainijusies uz slikto pusi,jo dziivoju ar so cilveeku.

Tatad esi pret atklatibu?

Riidziniece, nu un kaa tu to vareetu zinaat? Ne tu vinju pazini pirms kaazaam, ne tagad! Desmaizhu smeereshana shodien apbeedinaaja?

Bet tad ta nav draudzene. Druska ir ta kam 3 nakti var zvanit, var traki tuset nedelu un ar kuru saproties no pusvarda

Nu ja. Tur jau tā lieta. Tā druška kurai tu zvani 3 naktī un ej tusēties ir labas, veselīgas attiecības, kurās neviena nevienu neliek zem sevis apakšā. Tās ir draudzeņu attiecības, kurās valda nesavtība, atklātums, rūpes vienai par otru.
Bet te jau meitenes stāsta par tādām neveselīgām divkosēm, kurai tu sejā esi laba un skaista, bet aiz muguras aprunā.
:-)
Kas attiecas uz tēmu, esmu novērojusi, ka draudzenes visbiežāk paliek no skolas/studiju laikiem.
Man skolā nekad nav bijušas draudzenes. Un līdz ar to vēlāk dzīvē arī ne. Skolas laikā biju vienpate un esmu tāda joprojām. Protams, ka ir paziņas, bet tāda tuva un patiesa draudzība nav nekad bijusi :-)

Katram cilvēkam jau savas dīvainības - jautājums tikai, vai mēs varam tās saprast, pieņemt un vai tās mums netraucē būt kopā ar šo cilvēku (vienalga, laulātais vai vienkārši draudzene/draugs). Man ir pāris draudzenes, kuras ir ļoti augstprātīgas - sevi ceļ debesīs, citus kritizē, lielās utt. Bet es šo visu cenšos laist gar ausi, jo kaut kādā citā ziņā viņas ir ļoti forši un jauki cilvēki un mums kopā ir labi un jautri. Vēl viena draudzene visu laiku man skaļi pārmet, ja es kādā kopīgā pasākumā kaut ko aizrādu vīram vai paprasu viņam kaut ko izdarīt vai tml., nu tā, ka rodas iespaids, ka grib parādīt manam vīra, ka viņa ir labāka par mani, jo viņa nu gan viņam neko neaizrādītu un nepārmestu un neliktu darīt :-D Bet nu pēc tam dienas beigās mēs ar vīru par šo pasmejamies, jo visādi citādi jau viņa arī ir forša sieviete un laba draudzene. Un man pašai arī ir gana daudz sliktu īpašību, kuras es apzinos (un noteikti tikpat daudz vai vēl vairāk tādas, kuras neapzinos), bet tas tāpat netraucē draudzēties ar citiem tik pat dīvainiem cilvēkiem :-):-D

Manā gadījumā tā būšana skaistākai / labākai nebija tādā līmenī, lai teiktu, ka par citu panākumiem jāpriecājas - varbūt tāpēc, ka draudzība bija vairāk agrajos jaunībgados, kad abām nebija ievērības cienīgu sasniegumu. Tie bija sīkumi, bet tādi sīkumi sakrājas un beigās tas piebesī. Piemēram, man ļoti patika viena kleita, ko arī parādīju draudzenei, bet es to nevarēju nopirkt, jo kleita bija par dārgu manam budžetam, taču es tai domāju iekrāt. Kad rādīju kleitu, par saviem plāniem pastāstīju. Pēc mēneša tā mana draudzene nopērk to kleitu - un tur bija dažādas variācijas tai kleitai, bet viņa nopirka tieši to, uz kuru es rādīju. Līdzīgi bija arī citās jomās, ka, ja pastāstīju kaut ko, viņa centās to izdarīt pirmā vai izdarīt ar lielāku pompozitāti un tvērienu tā, lai visi domā, ka tā ir viņas ideja un ka šī ideja viņai ir baigi labā.

Starp citu ja ,katram savas divainibas.Tapec hau ir draugi kas tevi pienem tadu kads esi. Un ne ja druska gauda ka busi divkose un melosi vinai karinot makaronus uz ausim,ta vairs nav druska.

Aprunāšana. Sapratu, ka nav normāli, ka kontaktējas ar citām meitenēm ( draudzenes), bet man stāsta cik vinas sliktas. No tā skaidrs, ka arī mani aprunā, tik ar tām meitenēm. :-D

Man bija tāda draudzene, kurai gandrīz nekad nebija naudas, bet reizēs, kad uzradās kāds mazumińš, tas tika uzreiz notriekts, nopērkot sev kādu šmotku. Es biju vińas sponsors :-D
Manas drēbes, rotas, kosmētika burtiski piederēja arī vińai, jo ńēma ko vien gribēja. Dalījos arī ar ēdienu, jo kā tas būtu - es tagad ēdīšu kāroto, bet vińai likšu skatīties? Tolaik bieži gājām uz ballītēm, un vińa vienmēr izplānoja, kur iesim, ko darīsim, ko iedzersim un ka cigaretes arī tak jānopērk, un taksis jāsauc, zinot to, ka pašai naudas tam nebūs. Daudzreiz aizdevu nelielas summas, bet nekad nedabūju atpakał, bet ikdienā visu maksāju x2. Reiz situācijā, kuru vairs neatceros, vińa man iedeva 2 latus, bet pēc dažām dienām prasa - klau, tu man vari atdot tos divus latus? Man tāds rūgtums sirdī iedūrās, apzinoties to, ka es vińai tik tikko vasaras festivāla biłeti uzsaucu un vēl neko nepārmetu par savām kurpēm, kas tika sabojātas.
Kādreiz jau paliku nedaudz pikta, papukstēju, ka tā jau nu nevar, taču īsti dusmoties nekad nespēju, bijām tuvas draudzenes. Es vasarās vienmēr strādāju, bet vińa atteicās no šādas iespējas, kaut gan piedāvāja. Tagad atskatoties, saprotu, ka tā vairs nedarītu. Protams, otram ir jāpalīdz, it īpaši draugiem, tomēr tā bija arī izmantošana. Tagad diez vai strādātu visu vasaru, lai uzturētu jaunu un veselu draudzeni, kurai tā dzīvot ir ērtāk. Viss mainījās, kas abas izveidojām nopietnas attiecības, un katra sākām dzīvot citā pilsētā. Komunikāciju vairs īsti neuzturam, bet zinu, ka vińa joprojām nestrādā, uztur vīrs.

Turpinot par "manu sabojaasanu" un "patiesiibu aciis".
Situaacija ir taada,ka so sievieti loti ilgi nebiju satikusi -satikaamies pagaajusaa vasaraa peec vairaaku gadu neredzeesanaas.Sabojaata,jo gleznoju,sleepoju,braucu ar riteni,straadaaju tikai pusslodzi ,un loti maz runaaju par saviem deeliem un vinu beerniem.Iisi sakot -pilniigi nekaa vairs kopeeja.

A un vina te LV tada nosnurkusi un atpalikusi ja...neslepo, neglezno...:-D

Londa9, tava stāsts man atgādināja, ka man bija mazliet līdzīgi ar vienu draudzeni, ne tik lielā mērā, bet nu tomēr, bija izslīdējis no galvas...
Bija tāda, kurai arī es uzsaucu ļoti daudz ko, kino, kafejnīcas, ballītēs alko, cigaretes, devus savas drēbes. Tā jau jā, ja kādreiz nav un es varu atļauties, fine, bet ne tādā mērā kad jau paliek mazliet nekaunīgi. Sapratu, ka izmanto, ka vienmēr piedāvājos tad, kad, lai ko plānotu, vina toooomēr nezin vai ies, jo aj laikam nesanāk, bet kad teicu, ka man nav lieka naudiņa ko piemest, viņai tomēr “atradās”, vai viņai uzdāvināja naudu un es zināju, bet kad bija jāpērk cigaretes, tad nepirka un vienmēr nopīpēja manas, jo nav naudas un aj aizmirsās, ka ir. Un tā regulāri, ceļš jāizmaksā utt... un tad es vēl gāju videnē un nauda bija tik cik bija, piestrādāju vai iekrāju no dāvinātajām. Tad vienkārši vairs nepiedāvāju, jo izrādijās, ka viņai pašai ir un vēl mamma dod, ari viņa mācijās, bet izvēlējās pirkt sev to ko vēlas, tērēt sev, jo ir kas uzsauc.

Man laikam tikai vienu reizi gadījies totāls wtf ar draudzeni. Iepazināmies vēl vēlos tīņu gados (laikam ap 19 man bija), bija kopīgs hobijs. Ātri atradām kopīgu valodu, viņa bija ļoti emocionāla, ātri man pieķērās, ātri pieķērās arī puišiem. Mani izbrīnīja, kāpēc tik foršai meičai nav citu tuvu draudzeņu, tikai māsa. Beigās bija riktīgs bardaks, bet beidzām viena ar otru komunicēt, jo viņa pēkšņi izdomāja, ka viņai nepatīk mans jaunais puisis (kurš man jau sen patika un viņa mani atbalstīja kad sākām bīdīt attiecības utt). Es neesmu drāmu cilvēks un pēc vairākiem mēģinājumiem uzturēt draudzību, atmetu ar roku. Kad precējos, viņa apvainojās, ka neuzaicināju uz kāzām, lai gan nebijām runājušas kkādus 2 gadus un viņa bija konkrēti pateikusi, ka viņai riebjas mans (tolaik) puisis. Ceru, ka viņa par šiem gadiem pieņēmusies prātā (l)

Man ir dzive izcabejusas 2 draudzibas. Vienai senai un ilgai draudzibai punktu pielika (lai cik tas divaini nebutu) nejausa politiska diskusija, pec kuras (un tikai pec ilgaka laika) sapratu, ka esmu izdzesta no visiem soc.tikliem. Man tas bija liels un nepatikams parsteigums, bet nu.. musu dzives jau bija aizgajusas pilnigi dazadus celus. Kamer es celoju, macijos un meginaju dzive izsisties, vina apprecejas , parcelas uz citu kontinentu un audzinaja bernus. Pilnigi divas dazadas dzives, kur kopigais ir tikai pagatnes atminas.
Otrai ciesai draudzibai punktu pieliku es, kad, zaudejot gimenes locekli, nesanemu gaidito atbalstu. Viss, ko es gribeju, bija iszina ar jautajumu, kas notiek/ ka man iet/ izteiktu lidzjutibu. Pec si gajiena apzinati izstumu so draudzeni no savas dzives pilniba.
Citadi uzskatu, ka man ar draudzenem vienmer ir veicies. Man vinu nav duciem, bet tas, kuras ir tuvas- vienmer ir lidzas. Man ir draudzibas, kas ilgst jau 18/19 gadus..kops skolas gadiem. Esmu Lauva pec horoskopa, man ir loti izteikta lojalitates izjuta, tadel ari esmu par ilgtermina attiecibam.
Man loti nepatik seit piemineta sieviesu sacensiba un konkurence. Nekad muza nevienu sievieti neesmu uztverusi ka konkurenti. Neviena tacu nav tada ka es! Un ja, man patik laimigas, veiksmigas un skaistas sievietes! Ari savam draudzenem vienmer esmu gribejusi tikai to labako, jo vinas ir to pelnijusas.

Jā, man arī ir bijušas 2 draudzenes, kuras praktiski draudzējas ar mani tikai tādēļ, ka nu jau zināja ka visu pirkšu es, ka vienmēr paēdīsim, to un to izmaksāšu un tā tālāk... vienai bija vienmēr nauda līdzi un pirka to ko sev gribēja. Es nesaku ka tas ir slikti, bet man riebjas maksāt par cilvēku kurš tomēr parāda ka vins var atļauties. Otrai bija ģimenē problēmas bet tas arī apstājās līdz vienam. Nav jau žēl aizdot un/vai izmaksāt, bet ja tas turpinās katru reizi tad man tādas draudzenes nav vajadzīgas kuras izmanto materiālu dēļ.
-
Vēl bija viena kura joprojām kopē. Ja man ir bildes kkādā tur pozā, 1000% būs tāpat, drēbes arī būs lai gan viena otru esam nobloķējušas un nerunājam nu jau 5 gadus. Uz darbu nāk un blisinās virsū. Kkā reizēm bail paliek :-D

Pajuka gadiem ilga draudzība no sākumskolas laikiem skaudības dēļ. Bērnībā tā nebija tik liela problēma, draudzību neietekmēja , bet aptuveni 19-20 gados pārtraucu ar to meiteni komunicēt. Saprotu, ka tā skaudība nāk no ģimenes, jo mana mamma diezgan ātri sāka vairīties no draudzenes mammas. Es beigu galā negribēju klausīties pārmetumus no santīmu pisē*as, par to ka nepērku "izdevīgos" optima līnijas produktus, ka nesaprot jēgu pirkt parfīmu, nevis drogu tualetes ūdeni, par to, ka man nebija vasaras jāpelna nauda lasot zemenes utt. Ne materiālā situācija atgrūda, bet tas domāšanas veids... Nevaru pat aprakstīt. Nicība pret tiem, kas dzīvē vēlas ko labāku. Draudzene gan pilnībā ignorēja to, ka es vasarās tāpat strādāju, tiesa, samērā baltu darbu. Tādēļ uzreiz biju" princese ". Kad iegājām darba tirgū, klausījos ka esmu baltrocīte, cik man grūti būs, ka viņai pieredze ir un izglītība praktiska, un viņa vispār pelnīs afigenna. Vienmēr bija tāds smīniņš par to, ko es daru, un cukuroti komentāri, kad man kaut kas padevās labāk. Neesam runājušas jau pāris gadus, zinu, ka viņai kremt, bet es vairs tādas negācijas negribu. Man ir kādi 5 tuvi draugi-no pamatskolas un augstskolas laikiem :-) Ar viņiem vilšanās nav bijusi, un turamies kopā :-)

Man tādas gadījušās vairākas.
Skolas laikā bija 2 draudzenes. Pa cik nebiju tik sabiedriska un noslēgta sevī. Tad kādā brīdī pēkšņi abas sāka ignorēt. Uz jautājumiem kāpēc tā atbildes nesaņēmu. Līdz beigās nomainīju skolu,tas gan citu iemeslu dēļ.
Nākamā draudzības pārraušana tika ar kolēģi. Kopā sākām strādāt vienā uzņēmumā,sadraudzējāmies. Bija tik daudz kas kopīgs,pat vārdi abām bija vienādi. :-D Līdz viņa neizturēja pārbaudes laiku. Mani paturēja,viņai nācās aiziet. Tai pat dienā runājām un teica,ka negribētu lai kontakts noraujas,ka vēlētos turpināt draudzību. Un re,uzaicināju uz pasēdēšanu,teica ka būs bet neatnāca un pat neuzskatīja par vajadzīgu pabrīdināt. Pēc vairākkārtīgiem mēģinājumiem saprast kas notiek un komunicēt,sapratu,ka nav vērts. Izmetu no visiem soc tīkliem un miers. Ja gribēs,pati atradīs,lai gan manus Instagram story mēdz apskatīt, bet drosmes uzrakstīt viņai laikam nav.

Turpinot par "manu sabojaasanu" un "patiesiibu aciis".
Situaacija ir taada,ka so sievieti loti ilgi nebiju satikusi -satikaamies pagaajusaa vasaraa peec vairaaku gadu neredzeesanaas.Sabojaata,jo gleznoju,sleepoju,braucu ar riteni,straadaaju tikai pusslodzi ,un loti maz runaaju par saviem deeliem un vinu beerniem.Iisi sakot -pilniigi nekaa vairs kopeeja. nu ja...tizlās latvietes un krutā ārzemniece!