populārās latviešu instagrammeres

Man jau no iepriekšējiem postiem Dzenīte sāka nepatikt. Forši, ka viņai savs viedoklis, bet viņa to pauž aizvainojot citus!
Un te atkal jāpiebilst kritiskā domāšana - vai tad kāds tiešām domā, ka bērnus audzināt ir easy? Tās kuras raksta, ka Dzenīte atklājusi realitāti ar bērniem un citām bijusi depresija no IG perfektajām bildēm. Liekas, ka daudziem jāuzliek bans uz instagramu :-D ja nespēj atšķirt, kas ir sociālā platforma un kas realitāte!

Man šķiet, ka pat divi bērni dažādos vecumos ir vienkāršāk nekā dvīņi, jo viens tomēr ir vecāks un vairāk kaut ko prot. Var jau būt, ka kļūdos.

Pēc situācijas. Man ir gads un 2 nedēļas starp bērniem, kad piedzima dēls es visu nakti pavadīju ar viņu barojot, gaidot atraugu + piena strūklu, tad nomainot gultas veļu sev, pidžammu sev, bērnam, jo slapjšs bija viss, atkal viņu baroju, jo tak kuņģītī nekā nav, atkal stāvus tikai un vien'īgi, gaidīju atraudziņu, ja paveicās nevajadzēja pārģērbties, ja nepaveicās, atkal pārģērbu mūs abus. Nakti pavadīju ar dēlu un pa dienu vedu meitu uz nodarbībām 4 x nedēļā, bez neviena palīga, izņemot vīru, kuram ir jāstrādā. Tas pats ar ēdienu, meitai bija pāri gadam, jāpiedomā ko gatavot. Un tā pat viengadnieks neko daudz vairāk nevar mammai palīdzēt un nemaz tik daudz neprot!

Bordo
Aiz gara laika palasīju komentārus pie tās Kristīnes Dzenītes posta. Kaut kāds lēts pamatskolnieču gājiens, galīgi nesmuki no Dzenītes puses. Tāda vista. Labi, raksti savā blogā, ko vēlies, liec savā IG, ko vēlies, bet kāpēc jāiziet uz kaut kādām personālijām un jāmin konkrēta persona? Ar mērķi aizskart?
Šķiet ļoti iedomīga, narcistiska (nepārtrauktie selfiji no treniņiem, commooon) un absolūti ne jauks un patīkams cilvēks. Un tā nemitīgā žēlošanās gan par būšanu ar dvīņiem, gan savu it kā sačakarēto augumu. Domāju, ka daudzas māmiņas būtu priecīgas par viņas augumu, bet viņai atkal viiiiis ir sliiiikti. Ja būtu tik slikti, tad nebūtu laiks ne treniņus vadīt, ne uz spēlēm braukt, ne pa skaistumkopšanas saloniem staigāt. Btw, jau sen viņai atsekoju.

Absolūti piekrītu katram vārdam! Un arī atsekoju jau kādu laiku atpakaļ.

Dzenītes posts man šķiet, bija atbilde Dvinskai 8-) :-D Pirms pāris dienām Dvinska diezgan asi storyā runāja par: ".. ar ko mana tīrā māja ir sliktāka par tavu netīro? Tāpēc, ka rādu tīru māju, smaidīgu bērnu un nerakstu, ka šodien sakasījos ar vīru, mana dzīve nav reāla? Ikdienā ir pietiekoši daudz negatīvisma, negribu to arī savā instā. Kāpēc vispār jādalās ar sliktos, ja var vairot un dalīties ar labo..." Utm, utm....
Tādēļ arī Dzenīte uztaisīja bildes un jautāja, vai bilde kur" viss slikti", ir tik slikta. Un beigās piebilda-katram savs!
Savukārt Danenbergsoni pieminēt izaicināja komentārs. Kristīne Kristībei (ha-ha smieklīgi lasās) uzreiz arī atvainojās, ka pieminējusi viņu konkrētam piemēram.
Es gan vispār nesaprotu to ņemšanos tām mammām jo tieši tā - KATRAM SAVS! Viena instā rāda visu reālo(slikti, labi, smuki, nesmuki..), otra instā rāda tikai labo un skaisto, no savas reālās ikdienas! Nu arī mazajos kontos (man, tev, kaimiņienei..) pārsvarā ir tikai smukās bildes, ar lietām un notikumiem ar ko gribas dalīties, gribas, lai citi redz. Reti kurš no "mazo kontu" lietotājiem atstāj savā instagramā pilnas izlietnes bildi, mašīnas nolauzto riteni, slimnīcas palātu utt

Es īsu mirkli sekoju Dzenītei, lai kā viņa to gribētu noliegt, nu patīk viņai žēloties. Ir vienkārši negatīvi un pozitīvi tendēti cilvēki. Un viņai liekas, ka tie, kas visu vairāk saskata caur pozitīvo tēlo un izliekas. Aj, nu kaut kas nav tai meitenei kārtībā.

Tie dzenītes teksti zem postiem man šķiet tik kaitinoši.. šīs diskusijas iespaidā plasīju dažus. Nu kaut kas nepatīk viņā.:-|

Man vienai radiniecei ir dvīņi + vēl viens bērns, izaudzināja laikā bez pamperiem, naudiņas bija tik cik bija, palīdzība praktiski no malas nebija, vīrs ļoti daudz strādāja, vadāja mazos pie daktera ar sab.tr , bija grūti, bet viņa vispār nežēlojas, saka bija savas grūtības, nenoliedzami, bija izpumpēta, bet dvīņiem ir savi plusi - attīstījās vienādi, interesēja vienas rotaļas un mantas, tāpēc daudz spēlējās kopā, kaut kur palaist kopā bija drošāk utt. Bet ja Dzenītei ir laika likt instā bildes, fočēties, sportot utt, nu tad viņai ir arī laiks sev! Un tad jau viņai var trīņu mammas teikt, nu nu tev jau viegli, man tak trīs... Protams, katram savs, bet nu, vajag mazāk vīzdegunīgi:-)

Dzenītei dvīņi pēc uzvedības ir dieva dāvanas.Ne viņai ar krūti jābaro,ne jāieaijā klēpī. Pārāk dramatizē. Dvīņu mammu slepenās brālības dalībniece vbrale visur bāž savu "un cik dvīņu pāru tu esi izaudzinājis?". Patiesībā jau neviena tur nevienu nav izaudzinājusi. Par to,kura rīkojas pareizi,redzēs tā pēc gadiem 18 :D Kā jau te teica, viss viņai balansā.
Bet runājot par NL un izglītibām. Vai Kristīnei ir trenera sertifikāts? Kāpēc viņa gāja uz nodarbībām pie treneres ar diastāzi,ja pati ir trenere?

Abām dažus mēnešus dvīņi un jūtās kā pasaules nabas, tā itkā aklajušas dvīņu “ameriku” :-D stulbums. Dvīņi dzima arī pirms 10, 20 un pat 50 gadiem

Es protams nestādos priekšā cik grūti ir ar dvīņiem (t) bet iepriekšējā komentārā es biju domājusi to viņu attieksmi :-)

Dzenītei dvīņi pēc uzvedības ir dieva dāvanas.

+++ Kaut ko līdzīgu es minēju daudzas lapas atpakaļ. Piekrītu, jo viņa nenovērtē, ka dvīnīši viņu ļoti saudzē!! Es pati esmu arī no vienas dvīņu mammas dzirdējusi, ka viņai dvīnīši bija daudz vieglāk nekā pirmais. Jo dvīnīši paši iemiga un smuki ēda maisījumus utt. Tā kā arī tā mēdz būt, ka viens liekas grūtāk..

Haha Skulme arī pievienonas Annas pērlei :-D

Turklāt.. tā pati three birdies audzina 3 meitiņas, dvīņi 2g + vecākajai 3gadi, bet viņa māk forši pasūdzēties :-D ja to dara. Reality check viņas instagramā ir bieži, un tas ir foršs.
Un story about us - viņai tuliņ būs cerurtais bērns, un esmu pārliecināta, ka viņai nebūs laika sēdēt instagramā un sūdzēties garos blogos par to ka nav laika matus izmazgāt. Jo visi taču to tāpat saprot :-D

Man liekas Dzenītei sakāpis galvā. :-/ Sāku sekot, kad vēl bija bērnu gaidībās, tad likās tāda forša. Tagad gan tracinoša, sāk pārforsēt ar savu realitātes atainošanu, tēlo kaut ko tur no sevis, it kā vińai vienīgajai uz pasaules dvīńi piedzimuši. Vislaik skandina, ka patīk parasti, vienkārši cilvēki, nevis tur šādi tādi, bet pati ar degunu mākońus stumda. Un tās komentētājas, kuras pēc vińas postiem raksta, cik labi, ka vińa to uzrakstījusi, jo savādāk vińām depresija no citu perfektās dzīves, paldies, ka dalās ar realitāti un bla bla bla. Jūs nopietni? Tāds kā IG aunu bars. No tā, ka kādai trīs bērnu mātei būs skaista bilde ar make up, paklausīgiem bērniem, bet es tajā pat laikā ar vienu bērnu nevaru paspēt pat paēst, neliks man justies par sliktu mammu. Bet tām komentētājām gan. Nu, tādas viegli nozombējamas klukstes. (t) Bet vispār smieklīgi, it kā Dzenīti atklāja to, ka ar bērniem grūti. Līdz vińai to neviens nezināja. :-D:-D

Lai kā pēc maniem komentāriem varētu likties, es galīgi neesmu Dzenītes fanu klubā (tādā ziņā, ka nesekoju viņai), bet jārēķinās, ka cilvēki ir dažādi, ir cilvēki, kas nespēj uztvert visu ar ļoti lielu pozitīvismu. Es arī tāda esmu un man paliek savā ziņā vieglāk redzot, ka neesmu kaut kāda anomālija, bet, ka arī citiem dzīves uztvere nav viens rožu dārzs. Es vienkārši skaidroju, kāpēc, manuprāt, viņa to visu raksta - jo palīdz gan sev, gan citām tādām kā viņa, palīdzot sajusties saprastām un palīdzot saprast, ka dažādās emocijas ir OK. Starp citu, arī psihologi saka, ka cilvēki, kas izjūt tikai pozitīvismu, nav normāli, jo ir jāizjūt viss emociju spektrs.
Lai gan es viņas postus vairumā neesmu lasījusi un nezinu, vai tur vispār ir tāds negatīvisms, vados pēc jūsu rakstītā, ka viņa žēlojas.

Mykinos bet visi cilvēki izjūt dažādas emocijas. Arī tie vienmēr positīvie kaut kad raud un skumst..bet ne visi to liek instagramos. Es arī nelieku, bet nenau tāpēc, ka man nav slikto dienu/netīro matu dienu utt. Instagrams ir mana dienasgrāmata kurā es lieku savus dzīves spilgtākos/mīļākos brīžus! Ja arī tie būs lieli pārdzīvojumi ar ko gribēšu padalīties, tad tas nebūs ar uzsvaru “es te vienīgā šobrīd gribu jums atvērt acis, ka cilvēki mēdz skumt, un jā...es arī” :-D

Viss jau ir attieksmes jautājums. Kādreiz man Dzenīte likās forša meitene,sekoju viņai kopš uzzināja ka ir stāvoklī. Pirms kāda mēneša atsekoju..izbesija viņas čīkstēšana un #ardvīņiemjauvieglāk :-D

Un tā nemitīgā žēlošanās gan par būšanu ar dvīņiem, gan savu it kā sačakarēto augumu. Domāju, ka daudzas māmiņas būtu priecīgas par viņas augumu, bet viņai atkal viiiiis ir sliiiikti. Ja būtu tik slikti, tad nebūtu laiks ne treniņus vadīt, ne uz spēlēm braukt, ne pa skaistumkopšanas saloniem staigāt. Btw, jau sen viņai atsekoju.

Šī iemesla dēļ tieši atsekoju vienai savai paziņai, kurai vispār ir tikai viens bērns, bet, lasot viņas ierakstus, dažreiz radās sajūta, ka viņai tie bērni būtu kādi 10. Regulāri bija jālasa teksti no sērijas "es satīru māju, bērns visu piedrazo", "gribu iedzert vīnu, bērns neliek mieru", "šausmas, skauž, ka citām labs augums, bet man bērns visu sačakarēja" un tādā garā. Atsekoju, jo negribēju kļūt rupja. Tikai pie sevis nodomāju: nu ja ir TIK drausmīgi grūti, ka pilnīgi viss besī, vissirslikti un pie visa tiek vainots bērns, tad varbūt par to vajadzēja padomāt PIRMS izlēma to bērnu radīt? (t)

Emely, "dienasgrāmatā" liek gan labos, gan sliktos brīžos. Vismaz es savā papīra dienasgrāmatā rakstīju par visādām dzīves emocijām. :D Es nesaku, ka visām jābūt negatīvām un nedrīkst neko parādīt labu, bet saku, ka negatīvi posti instagramā ir OK, jo tās atspoguļo īstās domas dzīvajā, un acīmredzot sasniedz savu auditoriju, tāpat kā pozitīvie.

šis kādreiz vispār beigsies?