Darba kolektīvs

Briesmīgs. Vienā vārdā. Sejā smaida, aiz muguras **. Łoti interesē privātā dzīve. Uztveru tikai kā kolēgus, aiz cienas pasveicinu un viss.

Kolektīvs ir ļoti foršs, jo katrs ir pats par sevi. Jā, ja ko vajag, palīdzēs, dos padomu, bet nenotiek tādas kolēģu čupošanās savā starpā, pļāpāšanas vai interesēšanās par otra privāto dzīvi. Parunājam par darba lietām, par to, ka ārā spīd saule un ir karsts laiks, bet tas arī viss. Man tas ļoti patīk, jo nekad neesmu varējusi ciest intrigas un kolektīvus, kuros kolēģi zina kurš ar ko guļ, cik Daces vīrs pelna vai cik Jānim sieva skaistumkopšanas salonā naudu atstāj. Savulaik ir gadījies būt kolektīvā no kura tiku izstumta un aiz muguras aprunāta tieši tā iemesla dēļ, ka negāju ar visiem kopā pīpēt, neko nestāstīju par savu privāto dzīvi un vakaros pēc darba kopā ar pārējiem negāju uz bāru dzert. Priekš manis darbs ir darbs un kolēģi ir kolēģi. Draugi man jau ir.
Diemžēl, darba sfēras mainīšanas dēļ, pavisam drīz iešu prom no esošās darba vietas. Savā ziņā pat žēl, jo tik foršus kolēģus, kuri nelien otra dvēselē un privātajā dzīvē, līdz šim vēl nebiju atradusi.

Kolektīvs super. Protams, ir cilvēki, ar kuriem notiek vairāk komunicēšana, ir, ar kuriem tikai mazāk un formāli, bet kopumā visi forši cilvēki. Laikam noveicies tādā ziņā, dzirdot citu stāstus 'iz dzīves'.

UP

Man laikam ir paveicies ar kolektīvu.. visi draudzīgi, darba pasākumi jautri.. es gan vairāk viņus uztveru kā kolēģus nekā draugus. Uz darbu dodos strādāt nevis draudzēties.. Tomēr tā siltā atmosfēra ir svarīga

kolektīvs ir palielam foršs. ir cilvēki, ar kuriem tikai pa darba jautājumiem, bet ir arī tādi, kas jau kā draugi. aprunāšana aiz, muguras notiek nedaudz, un tikai pa darbu, ka kautko neizdara kārtējo reizi kāds vai tml un tikai divi cilvēki tādi, kas vnk ir pārāk slinki vai mēdz šo to sačakarēt.

Man ir vairākas darba vietas, jo apkalpoju dažādus uzņēmumus. Vienā no darba vietām profesionālo pienākumu apjoma dēļ sanāk pavadīt vairāk laika, nekā citās, un līdz ar to - tur savus kolēģus padziļinātāk iepazīt. Strādā jaunieši, kas ir pamatā 19 - 22 gadus veci. Viss ir forši, tomēr ir dažas lietas, kas man liek pasmaidīt... Viņi latviešu vārdus nepārtraukti miksē ar angliskajiem, meitenēm raksturīga tendence pārspīlēti ieciklēties uz savu ārējo izskatu, bet puiši cenšas izlikties lielāki vīri, nekā patiesībā ir. Pēc darba visi kopā tusē, ir drāmas un tādā garā, ļoti bieži cieš darbs, jo savējo novērtējums ir daudz augstākā vērtē kā darba devēja. Dīvaini, bet fakts.
Tad, kad, manuprāt, atbilstošā situācijā izmetu frāzi - ''dots devējam atdodas'', man pavaicāja - watafak, kas tas par old - school latviešu izteicienu. :-) Lai gan esam visi labās attiecībās, tomēr izjūtu šo vecuma atšķirību ar kolēģiem. Turpretī ar brāļa draugiem, kas ir tieši +5 gadus vecāki (man pašai 27), neko tādu neizjūtu.

Šī vārda nebaidoties, sūdīgs kolektīvs ir bijis tikai vienā vietā. Ātri no turienes aizgāju tieši kolektīva dēļ. Gan šajā gan iepriekšējos kolektīvos attiecības uzturu draudzīgi lietišķas. Ja nu kāds kolēģis tāpat vien kādreiz ierosina kaut kur doties, tad piekrītu, taču skriešana bariņos ar kolēģiem pa klubiņiem man galīgi neuzrunā. Tāpat privātās dzīves iztirzāšana. No bijušās vadītājas regulāri bija jādzird, kā vīrs šai, nabadzītei, ne tādu telefonu uzdāvinājis un ka vecā draudzene šito un to. Man neinteresēja, tā arī nesapratu, kam vajadzīgas tādas ļurkšķēšanas, kamēr ir pietiekami daudz aktuālu darba jautājumu, ko apspriest.

Tà kà 80% laika stràdàju no màjàm, tad varu priecàties, ka kolektìvs ir labs. Man jebkurs kolektìvs bùtu elle, neciesu stradàt ar citiem. :-):-D

Pràtà nàk The Office show (Asv versija ir mans favorits). Lai ari populàrs comedy tv show, bet patieso dzivi, stradajot kompànija ar citiem, atspgulo super jautri :-D

O jā! Vadītājai ir jāzin viss. Arī vai man ir jauna mašīna un kāpėc savā apałajā dzimšanas dienā neapmeklēju darbinieku pasākumu un kas tad man tik “īpašs” ir uzdāvināts, ka nevarēju ierasties. :-D kolektīvs ir nolasījies īstais, bet tur neko nevar darīt, izñemot meklēt citu darbu, kas arī tiek darīts. Skumji, ka izglītības jomā tādas padlas strādā.

Pievienojos Jetta. Tā sieviešu kolektīva padarīšana ir drausmīga. Acīs smaida, aiz muguras sazin ko par tevi runā. Ja nav daudz informācijas par tevi, var taču piedomāt. Tā vienreiz jau sāka runāt, ka es stāvoklī varbūt, jo resnāka palikusi. :D Vadītāja sevi iecēlusi augstākā statusā par citiem mirstīgajiem, var ko jautāt, bet jārēķinās, ka skatīsies uz tevi no augšas.

Jebkura kolektīva iekšējo atmosfēru nosaka vadība. Ja vadībai patīk klačoties un vērpt intrigas, tad arī darbinieki tā darīs. Savukārt, ja vadītājs iejaucas un jau saknē nocērt visas, es atvainojos, huinas, tad kolektīvs būs, ja ne draudzīgs, tad vismaz nekritīs viens otram uz nerviem.

Izdomās par visu. Kolēgei bija grūtniecības laikā mazs vēders. 6 mēnesī pat īsti pateikt nevarēja, ka meitene stāvoklī. Izdomāja, ka bērns izkritis. Pusmūža korkas. Vadītāja ir Dievs ( pēc vińas uzskatiem). Zsvētku dāvanā sañēmām katrs par roku ziepju pudelei. Lai vieglāk daźiem slīd...:-D vienmēr uzvelkos, atvainojos.

Kolēģi ir jauki, mani gan īpaši neuztrauc vai mani aprunā vai nē, gan jau kaut ko pasaka, jo visi viens par otru kaut ko pasaka. Kolēģi nav apmierināti ar darbu, līdz ar to ikdienā diezgan daudz sarunas par neapmierinātību.
Lielākais darba mīnuss ir vadība, diezgan vaja, maz zinasanu, nav velme neko darit,nav motivacija, gruti pienemt, ka tadu cilveku vel tur :/, var but ari neadekvata uzvedībā pret kolēģiem.
Kopumā - man pietrūkst iepriekšējais darbs :-D, tur bija ļoti patīkama vadība, patiesi priecīgi cilvēki.

Pirmajā darbā, kur nostrādāju 6+ gadus, bija grūti aiziet, jo biju piekērusies cilvēkiem. Pat nevarēju iedomāties iet prom, jo cilvēki tik forši likās, bet gadījās apstākli, kad vajadzēja, lai aizstāv mani un tad arī redzēju, cik daudziem tad patiešām interesēju, kā cilvēks, bet kuri “draudzējās”, jo labi darbu darīju. Aizgāju. Nākamajā darbā aizgāju ar pārliecību, ka strādāt eju, jo naudu vajag un darbs interesants, nevis draudzēties eju. Un tik labi likās - izdari darbu, ej mājās un pavadi laiku ar gimeni/ draugiem, nevis tusējoties ar kolēgiem kā iepriekšējā darbā

Kolektīvs liels, cilvēki dažādi, es uz darbu eju strādāt, draudzības un čupošanās nevēlos, vēlos neitrālas, pieklājīgas un draudzīgas darba attiecības. Gados jauni cilvēki pamatā pieturas pie tā, ka darbs ir darbs, bet vecāki (sievietes ap 50) dažreiz ir nepatīkamas komunikācijā, lien iekšā cilvēka privātajā dzīvē, jautā par veselību, apspriež pieņēmumus par cilvēku seksuālo orientāciju, ir viena sieviete, kas mūždien skaudīga, nepārtaukti runā, ka tikai viņai slikti, citiem viss ir.
Kopumā kolektīvs nav no sliktākajiem, jo tāpēc, ka liels, varu atrast patīkamus kolēģus un ikdienā vairāk kontaktēties ar tiem. Diemžēl arī nevaru izvairīties no trijām 50-gadīgām klaču bābām.
Vēl ir viena sieviete, kurai ir šopaholisms, tiek pirktas akcijas preces nenormālos kvantumos un tās kastēm un maisiem tiek krautas mūsu ofisa telpā. (e)

Labs kolektīvs. Strādāju apmēram 120 cilvēku kolektīvā, pazīstu gandrīz visus un gandrīz ar visiem varu sastrādāties. Ar tuvākajiem kolēģiem ļoti labas attiecības, ļoti viegli sastrādāties. Ir tikai viens vienīgs cilvēks, ar kuru es neprotu sastrādāties un kurš man līdz sirds dziļumiem riebjas. Absolūti rupja, histēriska sieviete pensijas vecumā. Bet man par mierinājumu, nepazīstu nevienu kolēģi, kam ar viņu būtu kaut cik normālas attiecības, viņu viss kolektīvs neieredz. Iemesla atlaist nav - darba laiku ievēro, pienākumus pilda labi, bet brīnos, kā viņai pašai nervi tur atrasties kolektīvā, kurā viņu visi neieredz.

:-)

Kolektīvs tīrās šausmas!!!
Kolēģi, sevī iegrimuši. Kolektīvā, gluži kā Nikolai - trīs odzes 50+, kas jaucās kur nevajag. Vadība - vecmodiga, iesikstējusi, neprofesionāla un mīl intrigas. Vadība katreiz jaapmāca ar jauno tehniku darboties. Piemēram, kā ieslēgt datoru, diemžēl. Brīnos kā tādam cilvēkam ar absolutam nulles Zināšanām ir uzņēmums jau ntos gadus.
Vēl Noklausās ap stūri sarunas, tāpēc darbā nezvanu nevienam tuviniekam. Un nestāstu par brīvdienām un dzīvi kopumā. Jo zinu, ka no odzēm būs pārmetumi.