Sieviete ar mērķiem

Vai tiešām ir tik slikti, ka meitenes domā par stabilitāti, labu darbu utt. Un vēlas to sasniegt? Kā ir bijis ar Jums? Jūsu domas?

Skatos uz to pozitīvi un ieteiktu sekot tam, kā jūties un kā uzskati par pareizu. Tīri personīgi liekas arī, ka, ja otra puse tiešām interesē, tas laiks kaut kā parasti atrodas.

Ir iespējams veidot attiecības un karjeru. Attiecības tomēr ir svarīgākas, jo tomēr tā ir dzīve, bauda un otro reiz tā jaunība vairs nebūs. Tādēļ vairak jāskatās kā dzīvi var veidot kopā, nevis pašai visu sasniegt. Iespējams, ka puisis jau var vai varēs Tev nodrošināt tādu dzīvi kā vēlies vai var būt, ka abi kopā varat paveikt vairāk.

ka ar šo puisi tur nekas nebūs,ne priekš manis. Tikai aizdomājos par to, vai tiešām meitenei ir visu laiku jāsēž pie telefona, lai tūlīt atbildētu puisim un jābūt pieejamai jebkurā brīdī?

Nav, bet to var taču arī sarunāt un pastāstīt, ka Tev nevajag tik daudz uzmanības. Savādāk ir meitenes, kuras vēlas visu laiku drukāt un taisīt scēnas utt.

Arī man, gandrīz identiski Tavai situācijai, pagātnē bijušas attiecības, kurās atdevu sevi visu, vairāk domādama par otru personu, aizmirstot par saviem mērķiem, sapņiem, savu karjeru un nākotni. Kad attiecības beidzās, būdama vēl jauna, naiva un stulba, attapos, ka visu šo laiku, domādama tikai par otru cilvēku, esmu ļāvusi savai dzīvei iet pašplūsmā, kā rezultātā attapos esam viena un bez nekā. Tas bija brīdis, kad nosolījos, ka tādu kļūdu vairs nekad nepieļaušu un savas vajadzības un vēlmes turpmāk uzstādīšu par prioritāti. Ilgu laiku veltīju tikai un vienīgi sev - pārcēlos uz citu valsti, veltīju daudz laika savai pašizaugsmei, apmeklēju kursus, ceļoju, veidoju kontaktus, palēnām savu sapni pārvērtu realitātē, ļaudama hobijam kļūt par manu pamatdarbu. Jā, ilgu laiku biju viena, jo svarīgāk par attiecību veidošanu bija realizēt sevi un sasniegt nospraustos mērķus. Pēc kāda laika dzīve saveda kopā ar cilvēku, kurš tagad ir nu jau mans vīrs. Kopdzīvē un mūsu attiecībās man ļoti svarīgs ir atbalsts, kuru saņemu. Redzu un jūtu, ka vīram ir svarīga mana izaugsme un sasniegumi, ir svarīgi tas, ka realizēju savas ieceres un attīstu sevi kā personību. Mēs neesam tipiskais "uķi-puķi" pāris, kurš vienmēr visur būs kopā, jo esam divi cilvēki, katrs ar savu raksturu un ambīcijām. Šķiet, tieši tas man attiecībās vienmēr bija pietrūcis - cilvēks, kurš pats būs tik pašpietiekams, ka nealks manu uzmanību 24 stundas diennaktī. Katrā ziņā, esmu par šo tēmu domājusi un sapratu, ka, ja nebūtu satikusi savu cilvēku, labāk izvēlētos būt viena, nekā atteiktos no saviem sapņiem, mērķiem, karjeras un iespējām, tikai lai visu laiku būtu pieejama, ar telefonu rokā, gatava atbildēt uz vīrieša ziņu, kad vien tas tādu uzrakstīs. Katrā ziņā, nekad nepakārtošu savu dzīvi vīrietim un tas ir tieši tas, kas vairumu atbaida, jo spēcīga rakstura sievietes, kuras sevi, savu karjeru un ambīcijas nostāda par prioritāti, daudzus neapmierina. Tur tad arī rodas neapmierinātība ar to, ka neesi sasniedzama, kad vien otram iegribas. Es pati dzīvē vados pēc vienas domas: pat visaskanīgākās, mīlošākās, perfektākās attiecības reiz var beigties, tāpēc tas viens vienīgais cilvēks uz kuru es varu paļauties 100% esmu es pati un tikai manās rokās ir tas, kāda būs mana nākotne gadījumā, ja attiecības reiz beigsies. Tieši tik vienkārši.

Viens ieteikums, vienmēr, VIENMĒR es sev PIRMAJĀ vietā, jo īpaši neliec piemajā plānā kādu jauniepazītu džeku, neatmaksāsies.

Vai tiešām ir tik slikti, ka meitenes domā par stabilitāti, labu darbu utt. Un vēlas to sasniegt? Kā ir bijis ar Jums? Jūsu domas?

Noteikti nē, tas ir tikai normāli, jo tā tam ir jābūt. Mani ceļi vispār nekruatots ar tādu, kurš to kavētu, šāds cilvēks nav tā vērts.

Viss reiz beidzas...arī karjera un sasniegti mērķi bez cilvēkiem ar ko kopā priecāties kļūst muļķīgi. Kā teica Steve Jobs, pirms nāves, tad pats svarīgākais ir ģimene, draugi, sirds āķīšī ar kuriem var kopā smieties un justies labi.

Kaya tu precīzi noraksturoji manas domas :) ļoti liels prieks, ka esi atradusi savu cilvēku blakus. :-)
Attiecībās par to tā neaizdomājas, bet kad viss bija beidzies, tad man acis atvērās un sāpēja sirds, ka nu vairs man nav nekā un kur, ko darīt/sākt tagad. Lēnām speru soļus, lai būtu tur, kur iztēlojos sevi redzēt. Un tik ļoti pārsteidz vīrieši, kuri to uzskata par nesaprotamu. Ticu, ka dzīvē viss nostājas tā kā tam jābūt :)

Tik salkani, ka pilnīgi ....brrr....ellle, tieeešām negaidīju, kur tad palika tavs testosterons(t) šodienas doza beidzās.:-D

Protams, nekas nav mūžīgs, bet uzskatu, ka visam ir jābūt līdsvarā. Reti kurš cilvēks būs laimīgs esot pilnīgi viens, veltot visu savu dzīvi tikai karjerai, netiekoties ne ar draugiem, ne ģimeni, ne esot mīlošās attiecībās. Taču, tai pat laikā, uzskatu, ka tā karjera tomēr ir svarīga, jo dzīve ir neprognozējama un jebkuram dzīvē var pienākt brīdis, kad paliec pilnīgi viens, tāpēc ir labi, ja ir savs drošības spilvens ar kuru rēķināties. Tāpēc minēju savu piemēru, jo uzskatu, ka ir ļoti svarīgi satikt to īsto cilvēku, kurš būs ne tikai mīļotais cilvēks, bet arī kāds, kurš priecāsies par otra sasniegto, iedrošinās, atbalstīs, būs blakus visās dzīves situācijās. Ja otrs tikai pārmet, ka tam velta par maz laika (kā autores piemērā), tad tas vienkārši nav viņas īstais cilvēks.

Reina_, no sirds novēlu, lai Tev izdodas sasniegt visu to par ko sapņo! :) Tagad, kad atskatos uz pagātnē piedzīvoto, sapratu, ka nerealizēju sevi, jo attiecības, kurās biju, bija degradējošas, jo cilvēks ar kuru biju kopā, uzskatīja, ka sievietes pienākums ir būt skaistai un paklausīgai mājsaimniecei. Tagadējās attiecības uzsākot, jutu, ka plaušās ievelku svaiga gaisa malku, jo biju pārsteigta par to, cik lielu atbalstu saņēmu jau pašā sākumā, cik ļoti topošais vīrs priecājās par maniem sasniegumiem, atbalstīja un iedrošināja tad, kad pati neticēju saviem spēkiem. Man tas bija ļoti svarīgi - apzināties, ka mīļotais cilvēks atbalsta mani manā ceļā uz sapņiem, nevis cenšas man šo sapņu piepildījuma sajūtu atņemt.

Ellle.
Varu piekrist. Tikai ir atšķirība starp to vai atdod visu laiku karjerai un par pārējo aizmirsti vai iemācīties balansēt gan karjeru, gan ģimenes dzīvi. Es vairāk to biju domājusi par vīriešu pārsteigumu, vēlmi vienmēr redzēt sievieti pieejamu un nesaprast to, ka arī sieviete vēlas sev nodrošināt dzivi un sasniegt kaut vai mazumiņu un, ka tas visbiežāk prasa savu laiku un enerģiju.
Iepriekšējās attiecībās man bija tieši tas pats, tikai pati biju vainīga, piekāpos.

Kaya
Liels paldies, tu mani iedvesmoji un ceru nākotnē man paveiksies ar otro pusīti tāpat kā tev :)

Atgriezies no arzemem.. kadus merkus LV sasniegt? LOL :-(:-D

Sievietēm brīdis, kad tās var veidot ģimeni ir daudz, daudz mazāks kā vīriešiem. Karjeru gan bar veidot arī vēlāk. Tādēļ upurēties dēļ karjeras ir muļķība. Ja vien karjeras plānā neietilpst pārgulēt ar visiem priekšniekiem. :-D
https://youtu.be/w5W_JYI-BgM
Tāpat esot attiecībās var arī ietaupīt laiku un enerģiju, jo katrs var padarīt savu daļu no ikdienas pūliņiem un koncentrētues uz citām lietām. Ēst var uztaisīt 2 uzreiz un tā taču labāk garšo. To kas jātīra var satīrīt un otram nebūs tas jādara.
Ja puisis jauns, tad gan var būt problēmas, jo jaunībā nav pašpietiekamības, kas rodas vēlāk. Tādēļ labāk vecāks. Es esmu brīvs :-D

Mans uzskats ir tāds, kamēr neesi precējusies, un esi vienkāršās attiecībās, nav sevi visu jāatdod, nav savas vēlmes un mērķi jānoliek malā, tikai tāpēc , lai būtu ar puisi. Kurš to novērtēs? Viņš? Pati redzi rezultātu. Jābūt pšai maksiāli neatkarīgai, un tad var domāt par ģimenes veidošanu, vai sevis maksimālu atdošanu kādam citam.

Sievietēm brīdis, kad tās var veidot ģimeni ir daudz, daudz mazāks kā vīriešiem.]

Kurā grāmatā tad šis ir rakstīts? Vai pats izdomāji?

StoreBute

Redzams dzīvē, ka sievietes izskats sāk plēnet pēc 25 gadu sasniegšanas. Ir arī dažas ar labāku ģenētisko materiāl, bet tomēr tā tas ir. 35 gadi jau vairs nebūs tas skats, kas 10 gadus iepriekš. Būs jau krunkas un acīs manāms nevis patīkams naivums kā jaunai meičai, bet gan viltība. Un dzemdēt pēc 40 jau vairs nav ieteicams.
Bet vīrieši var apaugļot arī pēc 40 un 50 un 60. Izskats kā kuram, bet ne tik būtiska atribūtika kā sievietēm. :-)

Manuprat, japrot sadalit laiku gan savai privatajai, gan profesionalajai dzivei. Nevaretu to nosaukt par pilnvertigu dzivi, ja savu laiku pakartotu tikai karjerai, vai tiesi otradi - atstatu savu karjeru pilniga novarta. Tev vienkarsi jaiemacas organizet savu laiku.

Redzams dzīvē, ka sievietes izskats sāk plēnet pēc 25 gadu sasniegšanas.

skaidrs, tātad pats izdomāji. :-D

Un dzemdēt pēc 40 jau vairs nav ieteicams.

Un kur tad šis ir rakstīts? Mūsdienās sievietes tikai ap 30 sāk domāt par ģimeni un bērniem, līdz ar to arī laiks, kad ieņem reāli bērnu ir ap 35 gadiem, tātad ja grib vairākus, tad nekas neatliek kā dzemdēt pēc 40.

Bet vīrieši var apaugļot arī pēc 40 un 50 un 60.

Apaugļot var, bet ģenētiskais materiāls no tāda vairs nav tas labākais, respektīvi, jo vecāks vecis, jo lielākas iespējas, ka bērns var sanākt ar dažādām slimībām. Jā, jā, tas neattiecas tikai uz sievietēm. Un vēl - cik spējīgs tāds vecs 60+ gadnieks ir audzināt bērnu, ņemot vērā veču vidējo dzīves ilgumu.

skaidrs, tātad pats izdomāji.

Jā ŠerlokBute esmu tomēr vīrietis un ar zinu, kas mums patīk. Nav ko stāstīt pasakas par vēlu mīlestību. Nebūs tā, ka sieviete varēs sastapt to pašu 35 gados ko varēja 25 gados.
Nav slikts variants iepazīties 25 gados un jau sākt plānot sīko un uz 30 jau uztaisīt. Tad vēl var atkopties pēc grūtniecības. A vēlak jau dzemdējot visiem arī pēc dzemdībām liksies, ka esi vēlaivien stāvoklī :-D

Un kur tad šis ir rakstīts? Mūsdienās sievietes tikai ap 30 sāk domāt par ģimeni un bērniem, līdz ar to arī laiks, kad ieņem reāli bērnu ir ap 35 gadiem, tātad ja grib vairākus, tad nekas neatliek kā dzemdēt pēc 40.

Vajag domāt ātrāk. Vislabākais ja var 19 gados jau pirmo uztaisīt. Ap 30 sievietes jau parsti arī taisa tos bērnus. Vakar redzēju dažādus pārus. Vecs krievu vecis ar šķību knābi un bez matiem un sieviete tā skaista ap 30-33 ar 3 gadīgu sīko. :-)
Pēc 40 sievietēm palielinās iespēja dzemdēt autistu, it īpaši ja nav kārtībā mikroflora. Un uz vecumu tas tā arī notiek.

Apaugļot var, bet ģenētiskais materiāls no tāda vairs nav tas labākais, respektīvi, jo vecāks vecis, jo lielākas iespējas, ka bērns var sanākt ar dažādām slimībām. Jā, jā, tas neattiecas tikai uz sievietēm. Un vēl - cik spējīgs tāds vecs 60+ gadnieks ir audzināt bērnu, ņemot vērā veču vidējo dzīves ilgumu.

Zinu pāri, kur vecis 60 un sieviete 33 uztaisīja veselīgu sīko, jo vecim teica, ka ir jau vairs neauglīgs. Neko dzīvo un viss notiek. Vecs vecis nav nekas skaists vairs taču parūpēties par ģimeni tāds spēj daudz labāk par visiem jaunajiem :-)

Es zinu kāpēc šie vārdi birst no ellles mutes, ka sievietei pēc 25 strauji sākoties novecošana, savādi es tādu nevienu nepazīstu un nekad neesmu redzējusi, bet man ļoti iesēdies atmiņalā ellles komentārs par to ka viņam patīk satikties savā KRABJA vecumā ar meitenēm, kas viņam varētu būt meitas vecumā.:-D Vnk onkulītim sakāpis galvā that's it , tas ir tāds samierināšanās mehānsms.:-D