Man ir nojausma, kāpēc Elīnai nekur nekad nekas nepatīk. It īpaši saistībā ar ēdināšanu. Tas varētu būt ēšanas traucējumu dēļ. Man pašai pirms pāris gadiem bija līdzīgi - aizgāju galējībās ar svara zaudēšanu, uz 170cm svēru 49kg… badojos, pārsvarā ēdu tikai augļus. Un ar tā brīža draugu ejot uz visādiem restorāniem, kafejnīcām utt, vienmēr biju neapmierināta. Ilgi blenzu ēdienkartē, visi ēdiena nosaukumi asociējās ar kalorijām, taukiem, ogļhidrātiem. Un, kad beidzot izvēlējos kaut ko, ko savā prātā biju atļāvusi sev todien apēst, tāpat biju nelaimīga un dusmīga, jo šķita, ka uzreiz svars nāks klāt. Tad mēģināju sev iestāstīt, ka atnestais ēdiens nemaz nav garšīgs un nevaru tāpēc pat visu porciju noēst. Un tādā prāta tumsonības stāvoklī gribas kritizēt pilnīgi visu. Konstanta neapmierinātība ar sevi, apkārtējiem, vidi, jebko. Viss, kas iepriecina, ir kaulu redzamība spogulī un mazāks cipars uz svariem. Bet to, cik nepareizi un slimi tas ir, var saprast tikai tad, kad esi ticis no tā vaļā. Šāda bija mana pieredze, es nesaku, ka Elīnai ir tāpat, bet kaut kādas paralēles ir redzamas. :(