Skatoties uz visu to, kas notiek, man rodas iespaids, ka varbūt viņai ir kaut kāda savdabīga aizsargreakcija pret stresu. Proti, viņai ir grūti pieņemt realitāti, ja tā nav picture perfect? Ir skaidrs, ka viņā iekšā ir daudz trauksmes par savu izskatu, par tēlu, par to, ko citi padomās.
Es pati Gr laika 2x gulēju slimnīcā ar sāpēm u.c. problēmām, es zinu to drausmīgo sajūtu, kad jāpaliek gan Stradiņos, gan Ogres slimnīcā, kad ir bailes un negribas būt tur, jo tas problēmu padara reālu, saproti - tie nav joki. Bet, lai kā es pa naktīm klusi bimbātu, es tāpat braucu un paliku, jo es biju atbildīga par mazo. Darbs bija pēdējais, par ko es domāju, lai gan tiešam labak strādātu, neka gulētu pie sistēmas Saprotu, ka Elīnai gribas, lai viss ir ideāli, bet ir pavisam normāli, ja nav, un nevajag izlikties, ka tas nenotiek, jo tas neko neatrisinās.
Es nedomāju, ka viņa grib kaitēt mazajam, ka viņa priecātos par neveiksmīgu iznākumu. Es drīzāk domāju, ka viņa nespēj pieņemt realitāti un pasaules uztvere ir stipri sašķobīta. Viņas bailes par "sliktu izskatu" ir tik lielas, ka aizēno viņai aicis uz visu citu.
Un tāpat es Naurim neko nepārmetu. Ko tieši viņš var padarīt? Elīna ir pieaudzis cilvēks. Viņam ar varu ķēdēt viņu pie slimnīcas gultas un ar trekteri stumt ēdienu mutē? Tas nav reāli. Mēs arī daudz ko nezinām, kas notiek realitātē. Es domāju, ka viņš ir satraukts, bet Elīnas stāvoklis ir diezgan sarežģīts, nezinu, cik daudzi citi vīrieši ar šo tiktu galā.
Es domāju, ka viņš būs labs tētis. Viņš cenšas.
302
