Man tiešām vairs nav vārdu par Elīnu un viņas debīlismu. Kur var būt tik aprobežots cilvēciņš? Nu kur???
Tā vietā, lai ieliktu savā storijā šodien kaut nedaudz iejūtības pret Ukrainu un tās iedzīvotājiem, atkal redzam kā viņa smaida ar saviem lielajiem pelmeņiem un ir baigā sajūsmā par kārtējām atlaidēm taurenī, kas tagad jau ir katru dienu.
Sajūta ir tāda, ka tiešām neseko pasaulei līdzi, dzīvo savā burbulī. Negribas neko sliktu vēlēt, bet cilvēks laikam tiešām nesapratīs līdz brīdim, kad pati, nedod dievs, nenonāks tādā situācijā.
KAUNS, ELĪN!