Dod 5!

Sākumā ideja likās muļķīga, bet patiesībā lika aizdomāties. Mans tētis vienmēr visu nodrošināja, bet atrast laiku aprunāties ar bērniem negribēja, nespēja vai ari nemācēja. Viņam dzīvoja ar uzskatu, ka par bērniem emocionālā līmenī rūpējas māte, bet tēvs tikai nodrošina jumtu virs galvas. Man ļoti pietrūka tēta interese par manu dzīvi, un domaju, ka viņš savu neizdarību nožēlo vairāk nekā es. Par laimi, tētis ir palēnām mainījies un komunicējam :-) Un runā, ko nākotnē gribētu kopā darīt ar saviem mazbērniem. Ir ļoti, ļoti svarīgi runāt par šo tēmu, jo bērni tomēr kopē savus vecākus. Latvijā ir daudzas ģimenes, kas pēc vispārējā sabiedrības viedokļa ir ļoti labvēlīgas, bet tajās pietrūkst tēva emocionālā sasaiste ar bērniem. Tas sāpina bērnus, rada mazvērtības kompleksus, liek meklēt sev citu "tēti".

Es rakstīju, ka mana mamma bērnībā ar mani nespēlējās nu vismaz neatceros, bet pavisam savādāka viņa ir ar saviem mazbērniem-lasa grāmatas, spēlējas, runājas, dzied, dejo es skatos un brīnos. Ja un mans stingrais tēvs arī, kad ir opis, tad ucina, tos savus mazbērnus vairāk jau pa savam -pērk končas, vizina ar auto, ļauj saidīt pogas savā autiņā, ko es kā mamma neļauju. Par to tiešām esmu ļoti priecīga, ka manam bērnam ir iespēja to visu izbaudīt.

Man par tādien kursiem, lekcijām ir dalītas domas, nedomāju ka tie ir bezjedzīgi, kads tomēr arī ieklausās, aizdomājas un kaut ko no tā visa var arī paņemt sev bērnu audzināšanā.
Esmu arī uz lidzigām lekcijām bijusi, tā jau interesanti, daudz patiesas lietas pasaka, par ko pati varbūt neaizdomājos, bet man gan diemžēl neviens ieteikums, kā rīkoties, ko darīt kadā situācijā utt nav neko līdzējis...es laikam to vecāku bērnu padarīšanu, bērnu audzināšanu vēl neesmu baigi izpratusi, jo man daudz kas nesanāk, plāni kā darīšu un kāds būs rezultāts izgāžas...
Kāda tad ir tā viena vienīgā pareizā audzināšana??

Peekaboo1-man liekaas,ka pareizi buutu viss tad,ja beerns ir laimiigs,un vecaaki arii nav "izsuukti" kaa citroni.Man vairaak bija taa,ka tie mazie bija ok,bet es pati biju pilniigi "izsuukts citrons",un man paliidzeeja viirs.

Ļoti atbalstāmi, ka par to runā. It īpaši šajā, daudziem ļoti trakajā, priekšsvētku laikā, kad viegli aizmirst, ka "our greatest gift is our time together".
Par to, kas ir laba audzināšana.. Man patīk vienas bērnu psihoterapeites citāts (viņa saka, ka vairāk palīdz vecākiem, kas, savukārt, atrisina arī bērnu problēmas) - "dare to raise yourself first". Es to sev atgādinu katru dienu. Visas mūsu reakcijas, emocijas, sāpes un aizvainojums... tas nenāk no tā, ko dara citi, tas vispār nav saistīts ar ārējo pasauli. Tāpēc, manuprāt, būt par labu vecāku, ir, pirmkārt, būt par labu cilvēku. Kā? Izzinot un saprotot sevi, un katru dienu mēģinot būt labākam kā iepriekš.
P.S. Ja kādai nepieciešams ar bērnu audzināšanu (vai sevis audzināšanu šī komentāra kontekstā) saistīts padoms, viedoklis vai atbalsts, es labprāt uzklausīšu privātā vēstulē. Lai visām mierpilni!

es veltu maz laiku saviem berniem, bet es emocionali vairak nespeju dot. kadreiz spiedu no sevis ara, tur gaju speleties, tagad tik taa, kaut ko aprunajamies... nu slikta maate kadam var likties, bet ta speleshanas nav vispar manaa gaumee... lai iet darzina spelejs...

ShabbyEve-Manas draudzenes biezi teica,ka maniem puikaam neesot beerniibas,vai nu jaapaliidz virtuvee,vai jaapaliidz tiiriit maaja utt.:-D
Es esmu kopaa ar beerniem kraasojusi kraasojamaas graamatinas,loti patika pasai arii kraasot!(l)Man loti nepatiik ,ka kaadreiz vecaaki regulee tos savus mazos tiesi tad ,kad vini savaa nodabaa ko dara,piemeeram cel to pili no kluciisiem ,un tad teiks ko taaadu-taas durvis par mazu .logs par lielu utt.Tad kraasojot bilzu graamatinaa ,piemeeram ,govi ,noteikti teiks to,bet govs tacu nav zila,kaapeec tu kraaso zilu utt.Man liekaas,ka biezi vecaaki "traucee" tam beernam izpausties,pasam izgudrot kaut ko.

odetta, bet mani berni grb ar mani speleties, es negribu... nezinu, nu nevaru...

It kā tie, kuri ir tiešie akcijas mērķauditorija, baigi par to interesetos un gaidītu - nu tik būs akcija. Šādas akcijas līdz tiešām reālajai mērķauditorijai nemaz neaiziet. Tas ir tāpat kā dzērājiem un narkomāniem, kas nedomā atmest, rīkot akciju Narkoloģijas centrā. :-D

Es esmu pie viedokļa "audzini sevi nevis bērnu".
Vienkāršākais piemērs, bērns redzēs tavas un partnera attiecības un tas iesēdīsies viņam kā norma.
Ja dusmīgs, jābļauj, jo tētis tā darīja un tad taču viss bija labi.
Ja aizvainota, tad jāmūk pie mammas vai māsas, jo no problēmām mūkot taču viss nokārtojās..
Man pirmais noteikums ir un paliek, ka vispirms ir kārtīgi jāiepazīst topošais vīrs/bērnu tēvs. Bērnam, ja ir iespējams, ir jaaug ar abiem vecākiem veselīgā vidē.