Labvakar, Rīgas lilitas!
Pati esmu rīdziniece 4.paaudzē, lauku vide man vienmēr bijusi sveša, grūti izprotama.
Tāpēc, kad Rīgas ballēs, klubos un citur ieraugu lauciniecies, pārņem nelāga sajūta. Var redzēt, ka viņas neiederas šajā vidē, tomēr fascinē tā milzīgā aizrautība, ar kuru tiek mēģināts kārties kaklā pilsētas čaļiem, zīmēties utt.
Manā kursā bija pretencioza dāma no Valmieras vai Cēsīm. Staigāja visu laiku bezgaumīgos minisvārkos, runāja ar totālu pāķu dialektu. Uzskatīja sevi par pievilcīgu, lai gan neskuva pat paduses. Kā izteicās- mūsu pusē neviena to nedara. Ok, vau!
Nekad neaizmirsīšu arī lepno kurzemnieci no Kuldīgas, kura krāsojās 6 reizes dienā, pūtās ar Drogās pirktām smaržām neaptveramā apjomā, bet vēlāk citas meitenes no kojām atklāja, ka viņa pēc WC apmeklējuma pa lielam nekad nemazgā rokas, atstājot nenoskalotus brūnumus uz poda, it kā pat nelietojot tualetes papīru vispār! Oh, my god!
Un tādi stāsti dzirdami regulāri.
Rīdzinieces, kāds ir jūsu viedoklis par lauku dāmām?
Maija
391
