Man interesē, kā tev sokas ar šo visu, jo man ir...bija līdzīgi. Pirmo reizi dzīvē kāda klātbūtne spēj uzlabot visu dienu un noskaņojumu, vēderā taureņi un tā siltā sajūta, arī sarunas,steidzīgajā dienas ritmā garāmskrienot, tomēr sokas. Un sarunājoties ir sajūta, ka mēs esam draugi vai vismaz varam tādi būt. Es ilgi centos saņemties, bet likās, ka jāpārkāpj pāri sev un jāsaņemas. Varbūt jāmācās vairāk uzdrīkstēties. Es viņu uzaicināju. Pirmo reizi mūžā kādu. Nu, un viņš man atteica, aizbildinoties ar aizņemtību darbā.
Man jau šķiet, ka Tu situāciju atstāj pašplūsmā un ceri, ka viņš, bet vajag saņemties pašai. Varbūt izdodas!