Man svarīgi, lai darbs NEBŪTU no 8 - 17 jeb darba dienu standarta laiks ar konkrētām brīvdienām sestdienās un svētdienās un noteiktu atvaļinājuma laiku. Esmu šādu darba laiku mēģinājusi, bet teikšu godīgi, riebās. Nemāku atstrādāt un nemāku piespiesties katru darba dienu 8 stundu prizmā ieslēgt sevī produktivitāti. Idejas bieži rodas vakaros, un daudzkārt sestdienā izdaru ļooti vairāk, kā pirmdienas rītā. Bieži vien ņemu brīvdienu nedēļas vidū, jo zinu, ka svētdienā vai piektdienā izdarīšu vairākus darbus, kas nozīmīgi nedēļas gaitā. Principā varu strādāt kaut mežā uz celma, ja vien ir dators vai telefons līdzi. Bet apzinos to, ka tas ir tik ērti un forši tāpēc, ka man vēl nav bērnu, un arī dzīvesbiedram nav tāds konkrētais darba laiks. Ja bērni jāved uz skolu vai dārziņu, un ar mīļoto jāsaskaņo atvaļinājumi un brīvais laiks, protams, ka prasītos nedēļas darbu plānošanu vairāk vai mazāk konkrētos pulksteņa laikos. Strādāju ārštatā žurnālistikā, soctīklu mārketingā un par tekstu autori divās reklāmas aģentūrās. Darbs ir no mājām ar iespēju iet strādāt "uz vietas", ja ir vēlēšanās, ik pa laikam notiek tikšanās ar darba devējiem, ja ir tāda nepieciešamība. Pārsvarā komunikācija notiek caur epastiem. Man tiešo komunikāciju ar klientiem neprasās. Interesē mierīgs, foršs darbs, vairākas vietas, kur varu kopumā "sakasīt" normālu algu. Patīk apvienot, tas nesagādā grūtības, tieši otrādi - šķiet interesantāk. Bet arī svarīgi, lai nebūtu stresa. Veco "draudzeni" veģetatīvo distoniju savā dzīvē vairs nealkstu.