mazpilsētā

Laimīgi dzīvotu savā mājā, ietu pastaigāties, braukātu ar riteni, ietu mežā, vasarā ravētu dārzu, sēdētu āra terasē, atjaunotu attiecības ar senākām paziņām, skolasbiedriem.

Laimīgi dzīvotu savā mājā, ietu pastaigāties, braukātu ar riteni, ietu mežā, vasarā ravētu dārzu, sēdētu āra terasē, atjaunotu attiecības ar senākām paziņām, skolasbiedriem.

+ ieetu dejot tauats deju kolektiva, lasitu gramatas, vai tautas teatri, celotu uz tuvejam skaistakam vietam.

Dotos dzīvot uz lielāku pilsētu :-P

Nu bet ja nav iespeja vai patik ta maza pilseta.Vienmer var atrast ko darities. Un labi ka vispar kads laukos paliek.

Ja patiktu, diez vai rastos tādi jautājumi.

nu ari fakts, bet zini ka jauniem dulliem tiemsa medz but ka nu griabs klubinus,kino un vel nez ko. A mza pilsetele vel dzeki vieni un tie pasi...garlaicigi.:-D

lai dievs nogrābstās

Un labi ka vispar kads laukos paliek.

Jā, tā ir, man ļoti patīk, ka jaunieši vai ne tik ļoti jaunieši atgriežas laukos, atdzīvina tos. Es vecumdienās noteikti gribētu atgriezties savā mazpilsētā.

bet zel ka laukos , ne mazpilsetas klbus taisa vairak ciet. Vai atlauj bezmaz adisanas klubias tikai tur atrasties. Un mazpilsetas kino reti un veci, klubi jauniesu koncerti samera maz. Pie ta azliet japiedoma.

Es dzīvoju laukos, nelielā ciematiņā. Mums ar vīru katram ir savs auto, līdz ar to nav nekādu problēmu aizbraukt visur, kur vajag/gribās un kad vajag/gribās. Tā kā es strādāju Rīgā, tad ikdienā varu gan tikties ar Rīgā dzīvojošajiem draugiem, gan apmeklēt dažādas iestādes/veikalus u.c. vietas. Lai arī braukāšana uz/no darba aizņem daudz laika un resursus, esmu ļoti apmierināta ar mūsu dzīvesvietu. Ko mēs darām? Baudām dabu, mieru, klusumu un svaigo gaisu :-)

nu pag tev ir gimene, divi auto. Bet ja jauna meitene?

Sēdētu mājās, lasītu grāmatas un skatītos tv, ja labi draugi, var ciemoties viens pie otra. Ja sava māja ar dārzu, tad vismaz vasarā labi, ka var iziet laukā, savādāk mazpilsētā nav ko darīt, nav kur iet, visu laiku sēdēt dzīvoklī garlaicīgi.

Ja mazpilsētā dzīvo dzīvoklī, tad lai būtu interesantāk, var ceļot - gan tuvējo apkaimi apskatīt, gan ne tik tuvo. Man nešķiet, ka ir tādas mazpilsētas, kur nav ko darīt. Ja ir teiksim kādi dziļāki lauki, tad noteikti ir vietējais bārs vai kultūras nams, kur pats var sākt kaut ko organizēt un tā palēnām..

Tev ir tik interesanti, cik Tev ir interesanti pašam arī sevi! Secinājums tāds, ka no sevis neaizbēgsi un arī lielā pilsētā var palikt garlaicīgi un nezināt ko darīt.
Ko darītu es? Nodarbotos ar sportu, attīstītu savus talantus, sadraudzētos ar sev līdzīgi domājošiem cilvēkiem. Priecātos par apkārtējo, dabu un klusumu.

arī ar

Starpcitu, es teiktu, ka mazpilsētās ir pat vairāk dažādas mazbudžeta/bezmaksas izklaides/atpūtas iespējas kā, piemēram, Rīgā. Mazās pašvaldības rīko dažādus pasākumus iedzīvotājiem, organizē bezmaksas sporta treniņus, par ļoti lētām naudiņām vai vispār bez maksas var rezervēt sporta zāli pašorganizētajiem volejbola/basketbola/florbola treniņiem, par dažādiem Eiropas fondu finansējumu līdzekļiem taisa foršas āra trenažieru zāles, kurās nekad nav rindas uz trenažieriem, jo gluži vienkārši ir daudz mazāk cilvēku (nav kā jaunajā Ušakova sporta/atpūtas/spēļu laukumā, kur cilvēki viens otram uz galvas kāpj). Ir visādas radošas darbnīcas, izglītojoši pasākumi u.c. lietas - jāspēj tikai meklēt un sekot līdzi informācijai.

Baudītu dabu, mieru un klusumu. Es pat nezinu, kas ir tās lietas, ko es daru Rīgā, ko nevarētu darīt mazpilsētā. Man vairāk nāk prātā tas, kas man trūkst dzīvojot Rīgā.

Freya +++ es par savas mazpilsētas sporta zāli maksāju 0.50 cent :-D

kas ir tās lietas, ko es daru Rīgā, ko nevarētu darīt mazpilsētā.

Piemēram, vienkārši iziet pastaigāties. Skaistā laikā man patīk staigāt tāpat, bezmērķīgi, noiet kājām lielākus gabalus. Kur mazpilsētā var iet? 5 apļus pa centru ik dienas? Privātmāju un nomaļie rajoni mazplsētās ir ļoti nepatīkami un bailīgi dēļ tā, ka visi laiž savus suņus skaidīt apkārt.

Piekritīšu Nikolas teiktajam - es pārvācos no Rīgas uz diez gan dziļiem laukiem un man ir paveicies, ka pie mājām ir mežs, kur katru dienu varu iet pastaigāties (un to arī daru), bet tāpat man ir jādomā, vai tik kāds no kaimiņu krančiem nemetīsies man pie rīkles. Mani vecāki dzīvo mazpilsētā, tur vispār nav vairs iespējams no mājām iziet - tikai centrā vai ar mašīnu, ja nevēlies, lai tavu mierīgo pastaigu pavada suņu rejas un mēģinājumi pārlēkt pāri sētām, vārtiem, lai mestos virsū.