Nē, nu, var jau no savas pareizākās un prātīgākās morāles augstumiem izteikties arī kaut kā tā - esmu pietiekami gudra savos x gados un y attiecību statusā, lai atļautos pateikt, ka '43 gadus veca vientuļa māte jau padsmit gadus' ir galīgi dumja, ja atļaujas ar kolēģiem apspriest ne vien darba lietas, bet arī vāvuļo kaut ko par vīriešiem, krāpšanām un piedošanām or smth, jo kolēģi var tā arī neuzdrošināties pateikt acīs, ko domā par tādu vaļsirdību, bet viņai aiz muguras baumot par viņas gadu skaitu, attiecību statusu u.c privātās dzīves detaļām publiskā un nosacīti anonīmā forumā (vai jebkur citur), kopā ar citiem publiski (un nosacīti anonīmi) apspriežoties, vai viņa ir pietiekami smuka un vai viņas noskatītā veča dzīvesbiedrene var ar '43 gadus vecu vientuļu māti jau padsmit gadus' dailē, kaislē un iznesībā sacensties, a varbūt viņa izklausās pēc tādas, kas kristu ar precētu veci palagos tikai tad, ja vecis uzdrošinātos pamāt ar pareizo pirkstiņu, a moš tikai tad, ja vecis atstātu savu likumīgi pielaulāto sievu un piedāvātu viņai savu roku un sirdi, lai gan, ko var zināt, tāda nogribējusies '43 gadus veca vientuļa māte jau padsmit gadus' ar savu galīgi slapjo vāveri leks viesū jebkuram, pat precētam vecim virsū, jo pilnīgi noteikti viņas gados it nekas vairs nav svarīgi, pat ne tas, vai gana liels vai tomēr gaužām mazs attiecīgais rīks iekš tām biksēm, ka tik ir tas rīks vai tikai tā nosaukums vien palicis, jo, nudien, pat tas viņas vecumā vairs nav tik svarīgi.