Ok, var izteikties ne vien nievājoši, bet arī pagriezt no citas puses un pažēlot (vai nosodīt), bet tāpat no savas iedomības augstumiem un moralizējot par tēmu, proti, kaut kā tā - ar mani jau nu nav un nekad tā arī nebūs, jo būt
'43 gadus vecai vientuļai mātei jau padsmit gadus', jā, tas ir nožēlojami, noteikti viņa ir izmisusi un ilgi nedabūjusi, ka grābj, ko var, arī apgredzenotos, ja tik būs nācējs, a ja nebūs nācējs, tad gan jau viņa atradīs metodes, kā ievirzīt veča domas tā, lai būtu tas krāpējs,
pardon, nācējs, jo viņas vecumā jau nu nekas vairs nav svarīgi, ka tik bikses kājās un pareizais rīks iekš tām, visviens, cik liels vai mazs.
Vai izteikties kaut kā tā - nu, mani jau nu tādai
'43 gadus vecai vientuļai mātei jau padsmit gadus' ar slapju kājstarpi nu noteikti nepavedināt ne ar kādām metodēm, jo esmu īsts vecis un zinu, ko gribu, proti, jaunu, smuku un noteikti svaigu gaļu, kas ar apbrīnā paplestām acīm (un kājām) blenzīs uz mani un manām trim pelēkajām šūniņām piecās rindās iekš tā galvaskausa, kur vesels bars putniņu vītero aizvēsturiskas riestas dziesmiņas.
.
Karoče, visādi var izteikties - i ar nicinājumu, i ar žēlumi, i ar nosodījumu, i vēl visvisādi, kā nu tik prot vai vēlas iemācīties - nu,
dajebkā, bet tas nemaina to, ka attiecīgo indivīdu cilvēka vērtības mērlenta ir dzimums, vecums, attiecību statuss, bērnu skaits un citi atribūti, kas nu kurējam tur šķiet nozīmīgi un svarīgi.
Diez, kāpēc gan kaut kam tādam (vecums, dzimums, attiecību statuss utt.) piešķirt nozīmi, ja visi šitie pribambasi, kāda ironija, ietekmē i savējo, i citu ļautiņu dzīvi tikai tad, ja tiem...piešķir nozīmi.
.
Un personīgi arī zinu pāri, kur vīrs aizgāja pie citas. Sākumā sieva zākāja visos vārdos,pēcāk pati satika īsto vīrieti un tagad abi laimīgi un pat ģimeņu saietos no sirds priecājas viens par otru un labi satiek.
arī zinu vairākus šādam gadījumam līdzīgus, protams, ar variācijām un korekcijām, ko ieviesusi attiecīgo indivīdu dzīve, bet lietas būtību tas tāpat nemaina.