Ja man kāds divus gadus atpakaļ jautātu vai man interesē precēti es kliegtu uzreiz nē, nekad ko jūs traki?
Ja man šo jautājumu uzdotu tagad, es padomātu līdz atbildētu, padomātu tikai lai saprastu vai šim cilvēkam teikt taisnību vai nē.
Viss plūst un mainās nekas nav mūžīgs un nemainīgs.
Tā pat savs viedoklis, tā pat raksturs un vēlmes un viedoklis.
Kāpēc es to saku? Jo piedzīvoju gadu, kura laikā precēts bija kā traks uz mani, nelikās mierā, teicu nē un nē un tā dienu no dienas, un vins tikai kladzināja, ka esmu apbūrusi viņu, ka sievu nekad nav krāpis, bet ar mani ir gatavs mesties Daugavā.
Gadu cilvēks cīnījās, protams neko nav panācis vēl joprojām, jo man laulība ir svēta, bet tas, ka cilvēks ir tik neatlaidīgs, un tik daudz laika velta man lai tikai dabūtu pretēju jūtu izpausmi, es domāju, ja es atbildētu ar to pašu viņš aizietu neatskatoties, bet redz, varbut sievai saka ka es tā ļauna kas karās kakla, bet patiesība ir tāda ka ja ir interesants vīrietis ja ir simpātijas man pret viņu bet es nedaru neko, jo nevēlos lai vins pieļauj varbut kļūdu un tad neko nevar izmainīt. Jā man viņš patīk un es viņu iekāroju, jā mani neuztrauc, ka viņš ir precēts, tas, ka iekāroju viņu tas nav aizliegts, ja vēlētos es varētu dabūt pat šonakt viņu, bet es negribu, jo negribu būt tā kas izjauc viņa laulību.
Stāsts ir garš mans, varētu uzrakstīt visu ko domāju ko jūtu, ko viņš domā un ko viņš jūt, bet lieki, tā doma ir tajā, ka varbūt tai sievietei ir vienalga, ka precēts, bet jautājums vai tad, kad vins viņu gribētu vai viņa ko darītu, tas ir cits stāsts. Tā kā arī man ir vienalga vai cilvēks precējies vai nē, mani par šādu atbildi gan jau nosodītu un arī ierakstītu forumā, bet apakšā tā doma, ka patiesībā jà vienalga,bet nekādu tālāku rīcību nedarītu un nedaru sava gadījumā. Tas ir tik virspusēji, mēs varam teikt daudz ko bet kāda ir tā darbība tas jau ir atkarīgs no paša.
Laikam grūti to savu domu uzrakstīt, bet nu centos kaut ka nedaudz.
10575
