Es arī nekad neizrādu savas jūtas. Ir gadījies no jauniepazītiem cilvēkiem dzirdēt, ka sākumā, pirms mani iepazinuši, domājuši, ka esmu iedomīga, nelaipna un vispār baigā maita, jo nesmaidu, nesmejos un neesmu mūžīgais saulstariņš. Bet nu tāds cilvēks es vienkārši esmu un tam nav nekāda sakara ar to, ka būtu iedomīga, nelaipna vai kā citādi negatīvi noskaņota. Ja smejos, tad tikai tad, kad patiešām jāsmejas, nevis aiz pieklājības jāsmaida. Ja raudu, tad tikai vienatnē un tikai tad, ja notikusi tiešām kāda liela nelaime, kas skar mani vai manus tuvākos cilvēkus. Arī attiecībās neesmu tas cilvēks, kurš mīļosies, bučosies un teiks "mīlu" katru dienu. Par laimi, tuvākie cilvēki to zina un pieņem. Par to, ko domā citi, pa lielam vienalga. Katrs esam savādāks un katram ir sava jūtu pasaule un veids, kā to izrādīt. Un tas ir labi, jo visiem nav jābūt vienādiem.