No kāda vecuma bērns drīkst pats lemt - ar ko dzīvot?

Es varu kļūdīties , ver man šķiet , ka tie ir 10-12 gadi

Studēju Tiesības. Diemžēl ģimenes tiesības bija labu laiku atpakaļ.Kaut kāda iemesla dēļ 7 gadu vecums stāv prātā, bet galvot nevaru. Droši atceros pantā teikto, ka bērna viedoklim IR liela nozīme un, ja bērns spēj to sakarīgi pamatot, tad tiek arī apmierinātas viņa vēlmes dzīvesvietas sakarā.

Tas 7 gadu vecums domāts tieši šādas situācijas pamatā, kad abi vecāki ir vienlīdz laba alternatīva.

Juridiski bērns drīkst izvēlēties pie kura vecāka dzīvot jebkurā vecumā. Par to lemj bāriņtiesa, izvērtējot bērna vēlmi un tās pamatotību. Respektīvi, pirmklasnieks var lūgt bāriņtiesai spriedumu dzīvot ar tēti, jo mamma liek pildīt mājasdarbus, bet tētis ved uz kino, taču bāriņtiesa izvērtē reālos apstākļus un pieņem lēmumu no reālajiem apstākļiem, nevis bērna iegribām. Ja piecpadsmitgadnieks pamatoti lūdz piešķirt aizgādniecības tiesības tēvam, tad bāriņtiesa to reāli var arī izdarīt.

Juridiski bērns drīkst izvēlēties pie kura vecāka dzīvot jebkurā vecumā. Par to lemj bāriņtiesa, izvērtējot bērna vēlmi un tās pamatotību. Respektīvi, pirmklasnieks var lūgt bāriņtiesai spriedumu dzīvot ar tēti, jo mamma liek pildīt mājasdarbus, bet tētis ved uz kino, taču bāriņtiesa izvērtē reālos apstākļus un pieņem lēmumu no reālajiem apstākļiem, nevis bērna iegribām. Ja piecpadsmitgadnieks pamatoti lūdz piešķirt aizgādniecības tiesības tēvam, tad bāriņtiesa to reāli var arī izdarīt.

Skaidrs. Tātad, reāli pat 15 gadīgs nevar vienkārši sakravāt mantas un pārcelties pie tā vecāka, pie kura līdz šim nav dzīvojis, vienalga tiesā būs jāpamato - kāpēc tu atstāji mammu (varbūt patiešām tāpēc, ka mamma liek labi mācīties, bet tētis galīgi nav stingrs)/ tēti un gribi mainīt dzīvesvietu?

Lūk šeit ir labs raksts, tāda vecuma nav.
Bāriņtiesa ir tā kas izlemj, kas vislabāk ir bērna interesēs ņemot protams vērā dažādus faktorus https://lvportals.lv/e-konsultacijas/13490-vai-berni-var-izveleties-pie-kura-vecaka-dzivot-2017

Skaidrs. Tātad, reāli pat 15 gadīgs nevar vienkārši sakravāt mantas un pārcelties pie tā vecāka, pie kura līdz šim nav dzīvojis, vienalga tiesā būs jāpamato - kāpēc tu atstāji mammu (varbūt patiešām tāpēc, ka mamma liek labi mācīties, bet tētis galīgi nav stingrs)/ tēti un gribi mainīt dzīvesvietu?

Ja mēs tiešām runājam par 15 gadīgu cilvēku, nevis 7gadīgu, tad kā tu to iztēlojies? 15gadnieks teiksim dzīvo ar mammu, sakrāmē savas mantas un aiziet pie tēva. Un māte ko? Vēršas bāriņtiesā, lai bērnu atgūtu sev un tiesājas ar tēvu? Pieņemsim, ka māte arī izkaro savu taisnību un tiesa piespiež to bērnu atgriezties pie mātes. Protams, ilgāk par 18g.v. nevienu nevar piespiest dzīvot pie vecākiem. Kādas būs tā bērna un mātes attiecības tos atlikušos teiksim 2.5-3 gadus? Kādas būs jau pieaugušā bērna un mātes attiecības visu turpmāko mūžu? Par laimi nekad neesmu bijusi šādā situācijā, bet nostādot sevi tā bērna lomā, ja mana māte tiešām par šo tiesātos.... Pēc 18.dzimšanas dienas.... Nomainītu ne tikai dzīvesvietu, bet arī telefona numuru.

Principā, bērns var paņmet mantas un aiziet pie otra vecāka dzīvot, tas viņam nav aizliegts un pastāv arī reāla iespēja, ka bāriņtiesa noteiks kā priimārās saskarsmes tiesībš tieši tam vecāka, pie kura bērns pārcēlies pēc savas iniciatīvas, pie noteikuma , ka abi vecāki ir vienlīdz atbilstoši.

Tātad, reāli pat 15 gadīgs nevar vienkārši sakravāt mantas un pārcelties pie tā vecāka, pie kura līdz šim nav dzīvojis, vienalga tiesā būs jāpamato - kāpēc tu atstāji mammu (varbūt patiešām tāpēc, ka mamma liek labi mācīties, bet tētis galīgi nav stingrs)/ tēti un gribi mainīt dzīvesvietu?

Nu pagaidi, tu jautā no juridiskā viedokļa vai reālās dzīves. Reāli jau bērns var izdarīt da jebko. Bet mātei ir tiesības ar bāriņtiesu atvilkt bērnu atpakaļ uz mājām pie sevis. Juridiski. Ja reāli abi vecāki var vienoties, pie kura bērns dzīvo, tad uz priekšu.

Pieņemsim, ka māte arī izkaro savu taisnību un tiesa piespiež to bērnu atgriezties pie mātes. Protams, ilgāk par 18g.v. nevienu nevar piespiest dzīvot pie vecākiem. Kādas būs tā bērna un mātes attiecības tos atlikušos teiksim 2.5-3 gadus? Kādas būs jau pieaugušā bērna un mātes attiecības visu turpmāko mūžu? Par laimi nekad neesmu bijusi šādā situācijā, bet nostādot sevi tā bērna lomā, ja mana māte tiešām par šo tiesātos.... Pēc 18.dzimšanas dienas.... Nomainītu ne tikai dzīvesvietu, bet arī telefona numuru.

Pilnīgi piekrītu. Tiesa ņems vērā bērna vēlmes, bet ja bērns vēlas dzīvot pie tēva un māte viņu ar varu piespiež dzīvot ar sevi, tad padomā, kāda būs tā bērna attieksme pret māti. Un ikdienā tāpat jau droši vien izgudros visu ko, lai būtu kopā ar vēlamo vecāku cik vien iespējams, 24/7 jau mājās nenoturēt.

Es nesaprotu kas reāli ir problēma? Problēma te būtu tikai tad, ja vecāki nevar vienoties, piemēram māte negrib bērnu laist pie tēva dzīvot, bet pats bērns grib.
15 gadi ir gana liels "bērns" manuprāt un pats var izlemt ar kuru no vecākiem palikt, cik zinu tad no 12 gadu vecuma bērns pats izlemj, tas ir, ja nav kādu šķēršļu kāpēc nevar dzivot ar tēvu, piem alkoholisms utt, tad arī bāriņtiesa vai kas uztic to bērnu tēvam. Bet jā te problēmas var būt tikai tad ja māte ceļ traci un iesaista dienestus. Zinu cilvēkus kas tāda vecumā vispar no mājām aizgajuši pie omites dzīvot un nevienai institūcijai tas pat neinteresēja.

Ja mēs tiešām runājam par 15 gadīgu cilvēku, nevis 7gadīgu, tad kā tu to iztēlojies? 15gadnieks teiksim dzīvo ar mammu, sakrāmē savas mantas un aiziet pie tēva. Un māte ko? Vēršas bāriņtiesā, lai bērnu atgūtu sev un tiesājas ar tēvu? Pieņemsim, ka māte arī izkaro savu taisnību un tiesa piespiež to bērnu atgriezties pie mātes. Protams, ilgāk par 18g.v. nevienu nevar piespiest dzīvot pie vecākiem. Kādas būs tā bērna un mātes attiecības tos atlikušos teiksim 2.5-3 gadus? Kādas būs jau pieaugušā bērna un mātes attiecības visu turpmāko mūžu? Par laimi nekad neesmu bijusi šādā situācijā, bet nostādot sevi tā bērna lomā, ja mana māte tiešām par šo tiesātos.... Pēc 18.dzimšanas dienas.... Nomainītu ne tikai dzīvesvietu, bet arī telefona numuru.

Taisnība, muļķei jābūt, lai skraidītu pa iestādēm, lai blakus noturētu 14-15 gadīgu bērnu. Vienalga meklēs ceļu pie tēva. Laukos, kur es agrāk dzīvoju, bet tagad dzīvo māsīca, uzskatāms piemērs - kā vasara klāt un skolas brīvlaiks, tā puisis (14 gadi, ja nemaldos) vairāk sēž pie tēva nekā pie mammas pilsētā. Galvenais, ka papucim ir problēmas ar alkoholu (bet strādā!), bet, kad pienāk vasara un dēls pie viņa uzturas, kaut kā spēj saņemties un iztikt vairākas nedēļas bez pļumpēšanas, nevis parauj puisi līdz savam līmenim un dzer kopā ar viņu...

Labdien.Ja pēc tiesas lēmuma bērna dzīvesvieta noteikta pie mammas,bet ar tēvu saskarsme notiek.
Vai bērns var aiziet dzīvot pie tēva,ja vēlas.

Labdien.Ja pēc tiesas lēmuma bērna dzīvesvieta noteikta pie mammas,bet ar tēvu saskarsme notiek.
Vai bērns var aiziet dzīvot pie tēva,ja vēlas.

Ja abi vecāki strādā, pelna, nav kriminālsodāmība, nelieto alkoholu/narkotikas, ir normāls dzīvesveids un bērnam atbilstoši dzīves apstākļi, tad jebkurā vecumā bērns var lemt ar kuru no vecākiem dzīvot. Likumā nav noteikts cipars gados. Pēc Bērnu tiesību aizsardzîbas likuma, bērnam ir tiesības būt uzklausītam jebkurā vecumā.
Taču noteikti ir jāņem dažādi aspekti šajā lietā, vai kāds no vecākiem nestrādā nesamērīgu darba laiku un tad ir jādomā par aukli vai to, ka bērns uz kaut kādām dienām/stundām tiks nodots pie cita vecāka, kas bērnam neizveido to sajūtu “manas mājas”, kad visu laiku plandās pie viena/otra, vai piemēram kāds no vecākiem pēc šķiršanās uzreiz izveido citas attiecības un rada bērnam traumu, ka tagad viņa mājās dzīvos svešs onkulis/tante ,nevis tētis/mamma.

Un kāda pilngadība?😂 pēc 18 viņš var darīt vispār ko grub