Labdien! Sveicieni svētkos! (l) Bet ne par viņiem būs tagad runa. Lieta tāda, ka man ļoti patīk nakts vidū iziet paskriet, kad neviens uz mani neskatās. Pie tam pa dienu ir baigi daudz suņu īpašnieku, kas klaiņo ar saviem mājdzīvniekiem. Man suņi nepatīk. Bet kā uz laimi, man tieši netālu no mājam ir sporta laukums uz kurieni pa nakti var aiziet paskriet. Un viss būtu forši, ja tikai ne viens BET: netālu no mājam klaiņo arī lapsas. Viņi iziet ārā tieši pa nakti, kad man visvairāk gribas skriet. Agrāk es tam nepievērsu uzmanības, jo viņi parasti bija diezgan bailīgi un skrēja projām tikko es parādījos viņu redzes lokā. Bet nesen viena no tam lapsām sāka dzīties man pakaļ. Jau otro reizi viņa vāja mani. Man izdevās aizbēgt no viņas. Es paslēpos aiz vārtiem un sāku vērot ko viņa darīs tālāk. Viņa caur režģi skatījās tieši man acīs. Es izlikos, ka aizgāju, bet pats paslēpos krūmos un vēroju ko tas dzīvnieks darīs pēc tam. Viņa aizbēga uz sporta laukumu, apsēdās un sāka kasīt blusas. Vai ir vērts baidīties?
1071
