Varbūt kādam šis pat liksies smieklīgi, bet nu labi.
Protams pati saprotu, ka tas ir normāli, bet visu laiku tā sāp sirds un uzvelkos ka tā ir. Manam puisim ir labākā draudzene, draugi jau sen, mēs arī esam pazīstamam, taču man viņa ļooti nepatīk, ir arī iemesli. Puisis to zina, zin arī to ka man nepatīk ka viņi komunicē, jo man šķiet nedaudz nepiedienīgi ka viņi runā par pilnīgi jebkuru tēmu, arī par tādām kuras uzdkatu ir pietiekami intīmas un dažreiz pat pāri par tām izvairīgi runā. Zinu ka nedrīkstu “aizliegt” runāt viņam ar viņu bet... man arī riebjas ka čakarējas mani nervi dēļ tā. Jā, esmu mēģinājusi un centusies ieskaidrot sev ka tur nekāa tāda nav un ka viņi ir draugi, bet tas škiet nereāli. P. S. Nekādas intīmas un tuvākas attiecības viņu starpā nav un zinu ka arī nekad nebūs.
32
