Kāda, kurai aborts?

2 gadus atpakaļ bija aborts, jo sašķobijās veselība un plus vel tas, ka bērna tēvs pameta. beigu beigās izrādijās ka auglis bija jau pats sācis dalīties un tāpat nekas nebūtu sanācis. šovasar ārsts pateica, ka tas bija diez gan liktenīgi un bērnu man vairs nebūs, tieši dēļ šīs mehāniskās iejaukšanās, jo tika bojāta dzemde. tā kā es nezinu. 3 reizes padomātu pirms no pašas gribas kaut kam tādam gribētu iet cauri..

Nedaudz pagaudošu.
Man ir tik łoti žēl tās mazās dzīvībinjas un 7. nedelja jau pukst sirsninja..
Mammas māsai jaunībā bija aborts un tagad līdz mūža galam būs bez bērniem.

Man arii ir bijis aborts ( Medikamentozais ) , es jau savu pieredzi teemas autorei privaati uzrakstiiju.
Un varbuut izklausiisies cietsirdiigi, bet es nenozheeloju to abortu. Es buutu 100% viena pati ar to beernu, iespeejams dzilji nelaimiiga un ar finansiaalaam probleemaam. Shobriid mans bijushais ir paspeejis uztaisiit 3 beernus , 3 dazhaadaam sievieteem - astonju gadu laikaa.
Es biju jauna un galiigi dulla , sapinos ar nepareizo cilveeku ( pietam sveshaa valstii) . Kur es buutu likusies ar mazu ziidaini ..
Ja man nebuus iespeejas tikt pie saviem beerninjiem naakotnee, tas ljoti labpraat adopteeshu.

Nezinu, kad man pārtrūka grūtniecība un vajadzēja veikt abrāziju, tad nekādus riskus neviens neminēja. Parasta manipulācija.
bigsister
Par to palikšanu uz mūžu bez bērniem nevajag pārspīlēt. Pat, ja dabīgi nesanāk, tad neauglības klīnikas var palīdzēt.

Riski bez iespējām palikt stāvoklī pastāv jebkurā brīdī vai tas bij vnk aborts, vai tīrīšana vai ar tabletēm, jebkurā gadījumā var būt % ka pēc tam bērnu nebūs, bet manuprāt,ja sieviete nevēlās saglabāt grūtniecību pašas iniciatīvas pēc , ir diezgan egoistiski viņu nosodīt, ne jau viņiem tas bērns ir jāiznesā un jādzemdē, un tikt pie bērniņa mūsdienās var arī adoptējot ja mazums Tomēr vairāk nevarētu palikt stāvoklī, vai tā pati neauglības klīnika!

Riski bez iespējām palikt stāvoklī pastāv jebkurā brīdī vai tas bij vnk aborts, vai tīrīšana vai ar tabletēm, jebkurā gadījumā var būt % ka pēc tam bērnu nebūs,]

Šādi riski pastāv arī dzemdējot un ne tikai šādi.

kad man pārtrūka grūtniecība un vajadzēja veikt abrāziju, tad nekādus riskus neviens neminēja. Parasta manipulācija.

Nu ne gluži. Tā ir mehāniska iejaukšanās organismā un kā pie jebkuras citas iejaukšanās, pastāv riski, vnk ārsti nav bijuši uzdevuma augstumos.

Pat, ja dabīgi nesanāk, tad neauglības klīnikas var palīdzēt.]

Ja dzemde ir traumēta un bojāta neviena neauglības klīnika tur pie bērna tikt nevarēs palīdzēt, jo bojātā dzemdē auglis nevar attīstīties.

Jaestades protams, bet es te biju domājusi, par situāciju ja ne reizi nav dzemdējusi un nav sava bērna! Bet cik es no daudzām sievietēm dzirdu, ka pat tām kas nē reizi nav palikušas stāvoklī , tagad cenšas un tāpat nesanāk!

Bigsister, es nezinu cik s*dīgā klīnikā tavai radinicei to veica , bet džīzas, vairākām draudzenēm, kam ir bijis parastais ķirurģiskais aborts IR bērni pēc TĀ.:-D
Var jau smuki kaukt par sirsniņām un dzīvībām.:-D , bet ja finanses neļauj, vai nav stabilitātes, kā arī pati meitene NEGRIB, nav ko beigt savu dzīvī kaut kādu sentimentālu gaudu pēc vai arī ar mistiskajām tantēm, kurām pēc vienas reizes pēkšņinnevar būt bērnu.:-D Kā mani šis te uzjautrina. 7.nedēļa tur ir šūnu kunkulis.:-D

bet es nenozheeloju to abortu.

Aborts nav slepkavība. Tur nav nemaz ko nožēlot. :-D
DZIMUŠA bērna nogalināšana ir slepkavība, bet ne nedzimuša.
Nedomāju, ka embrijam ir jūtas vai viņš saprot, ka top par cilvēku. Ja embrijs saprastu visu, tad mēs atcerētos ko darījām puncī.
Sorry, bet labāk ir "nogalināt" embriju, nekā pamest bērnu vienu pašu vai ļaut apzināties, ka viņš ir izvarotāja bērns un nevēlams.
To būtu jāuztver kā iespējas neizmantošanu, nevis dramatizēt par slepkavām. :-)
Bet tās ir tik manas personīgās domas :-D

Man arī brāļa krustmāte 16 gados uztaisīja abortu. Vēlāk gribēja bērnus un nekā. Izstaigāti ārsti,veiktas analizes. Dzīvoja kopā ar virieti beigās, kas arī bērnus negribēja. Lai abiem viegli. Izšķīrās. Satika citu vīrieti. .Tas arī bērnus negribēja. Viss it kā forši. Un še tev - palika stāvoklī ar vienu. Un pēc pāris gadiem jau pie otra, jo vīrietim iepatikās būt par tēvu. Brāļa krustmātei uz to brīdi bija ap 35 gadi.

Man arī brāļa krustmāte 16 gados uztaisīja abortu. Vēlāk gribēja bērnus un nekā. Izstaigāti ārsti,veiktas analizes. Dzīvoja kopā ar virieti beigās, kas arī bērnus negribēja. Lai abiem viegli. Izšķīrās. Satika citu vīrieti. .Tas arī bērnus negribēja. Viss it kā forši. Un še tev - palika stāvoklī ar vienu. Un pēc pāris gadiem jau pie otra, jo vīrietim iepatikās būt par tēvu. Brāļa krustmātei uz to brīdi bija ap 35 gadi.

Stāsta morāle - dzīvē visādi gadās :D
Es arī esmu no tām, kas nesaprot, kā abortu var nosaukt par slepkavību.

Man arī brāļa krustmāte 16 gados uztaisīja abortu. Vēlāk gribēja bērnus un nekā. Izstaigāti ārsti,veiktas analizes

Krustmāte bij' jauna 16gadi, praktiski vēl berns! Organism drīzāk to ļoti smagi pārdzīvoja un iekrita tajā% diemžēl kam šāda" operācija" atstāj sekas.

Krustmāte bij' jauna 16gadi, praktiski vēl bērns!

Krustmātei bija 16 gadi visdrīzāk bija kādus 30 gadus atpakaļ (vai pat vairāk) - medicīna pa šiem 30 gadiem ir sen jau pakāpusies vairākus pakāpienus uz augšu.

Mammas māsai jaunībā bija aborts un tagad līdz mūža galam būs bez bērniem.

Mammas māsa abortu taisīja 80-90 gados, izrēķini cik gadus atpakaļ tas bija un kāda medicīna bija tad un kāda ir tagad.

Ja tā esi izdomājusi, tad uztver to kā medicīnisku procedūru un viss. Neredzu iemeslu satraukties, ka pēc tam nevarēšot būt bērni. Ja tā, tad arī grūtniecības un dzemdību laikā ir iespējama simts un viena komplikācija , kad palikt bez bērna un bez iespējas palikt stāvoklī turpmāk.

..kāda medicīna bija tad un kāda ir tagad.

Bez šaubām - medicīnas līmenis uzlabojies. Tikai cits jautājums - cik ātri tas līmenis uzlabojas konkrētā valstī un konkrētā slimnīcā?... Latvijā vēl daaaaaudz kas notiek kā PSRS laikos (tai skaitā - attieksme pret pacientiem), sevišķi mazās slimnīcās, mazajās pilsētās, lai gan tehnoloģijas, zināšanas un pieeja jau ir gājušas krietni uz priekšu.

Lattte, Tu esi viena no retajām (vai pat vienīgā?), kura šeit ir varējusi atzīties, ka apzināti veikusi abortu. Drosmīgi!

Tikai cits jautājums - cik ātri tas līmenis uzlabojas konkrētā valstī un konkrētā slimnīcā?... Latvijā vēl daaaaaudz kas notiek kā PSRS laikos (tai skaitā - attieksme pret pacientiem)

Ai, nu beidz. Pirms 30 gadiem tāds šobrīd plaši izmantots izmeklējums kā USG vispār nebija pieejams, šobrīd gandrīz katrā ginekologa kabinetā ir pa kādam. Arī attieksme ir mainījusies. Un pilns ar privatklinikam, kur attieksme ir labu labā. Arī slimnīcās attieksme ir laba, ir protams izņēmumi.