Nelasīju visu diskusiju, bet es arī, atgriežoties no dzīves Liepājā, par Rīgu galīgi vairs neesmu sajūsmā. Un ne tikai tāpēc, ka tur ar manu brīvdomātājas dabu labāk vaibo Liepāja, bet gan tāpēc, ka Rīga liekas... nez, kļuvusi šaurāka un netīrāka. Kādreiz tās pārmaiņas tā nesitās acīs, tagad, atkal, pretēji, jo vieglāk, protams, pamanīt trūkumus. Liekas, ka par maz notiktu tiesi vietu atjaunošanas darbi, toties Vecrīga top kārtējais stikla būris pie Domes... Vilšanos sagādā neapgūtās ēkas un teritorijas, kaut gan tur, vismaz, redzams kāds progress. Ļoti skaļi jāsmejas par Usakova mūžīgo bruģi, kas, piemēram, Juglā 3, vietam salikts tik ļoti "ekonomiski", ka nez kāpēc sedz tikai vietas, ko labi var saskatīt no ielas, kamēr dziļāk, starp mājām, pagalmos pat vasarā netiek izpļauta zāle. Vēl Rīga slimo ar slimību, kas tai gan raksturīga jau sen - pilsētvide netiek pielāgota pilsētniekam, drīzāk otrādi. Veloceliņi, piemēram šķiet, vienkārši salikti pēc nejaušības principa... Vēl neesmu redzejusi kaut ko "wow" vai "awesome", ko varētu pateikt. ie vietas rīgā, kas jau izsenis man patikušas un patīk joprojām, bet tādu attīstību šo pēdējo pāris gadu laikā saredzēt grūti. Arī tas izasfaltētais Salu tilts un Brīvības iela, nemaz nerunājot par Barona ielu... nu, manuprāt, izskatās lēti, bet es neesmu speciālists, kam par to spriest.