Vien pāris reizes esmu satikusi vienu vīrieti, kurš aizbrauca strādāt 4 mēnešus jūrā. Divi mēneši pagāja diezgan okay komunikāciju ziņā. Neko arī neapsolīju, jo nepazīstam viens otru un līdz galam taču nezinu ko gaidīt.
Pirms kādām 2-3 nedēļām pazuda un es par to vispār nepārdzīvoju, jo tās jau tikai sarakstes un bija tāda nojauta, ka tik un tā satiksimies kad atbrauks mājās.
Vakar uzrakstīja man, ka viņam vajadzētu paskaidrot man kāpēc nav rakstījis un tad sākās teksti, ka viņš krievs, es latviete, viņam tik labi ar to latviešu valodu neiet, bet nav tik traki..
Tad sāka pārmest, ka eju ballēties un viņam es ļoti patīku, jo vairāk kontaktējamies, jo vairāk viņam patīkot un tas slikti beigšoties, un viņš esot jūrā, nezinot ko es te darot. Pēdējais vēl ko pateica, kad atbrauks mājās tad satiksimies.
Es reāli nezinu ko šobrīd domāt, jūtos ļoti slikti šito izlasot, kaut gan neko tādu jau neuzrakstīja. Kā tiek jūrā skatās visu laiku manas bildes, kas mani nedaudz biedē, jo domāju, ka esmu par daudz iepatikusies.
Par manu ballēšanos, man ir 22 gadi, es ballējos bieži, tāpēc, ka man citu reāli nav ko darīt nav man ne ģimenes, ne bērnu, ne vīrieša. Kāpēc gan nevarētu iet ar draugiem izklaidēties? Draugi man ir arī svarīgi.
Runājām par to, ja būtu kopā. Viņš ir jūrā 4 mēneši un 4 mēneši mājās, ja esam attiecības tad esmu ar mieru gaidīt, tad kad atbrauc mājās fotogrāfē meitenes apakšveļā, kas daudzām nekad nav bijis pieņemami, bet es atkal uzskatu, ka tas nav nekas tāds.
Un tad esmu es, protams, ka attiecības katru nedēļu neballešos klubā, bet 1-2 reizes mēnesī ir par daudz prasīts, ja es samierinos ar viņa dzīvesveidu? Vai tas nebūtu kompromiss?
Es tiešām nesaprotu neko, vienkārsi domāju, ka jāmet miers un nesatikties vispār, bet no otras puses zemapziņā jūtu, ka varētu izdoties.