Nakotne.

Latvijā nav tikai mazkvalificēti, to viena cita dāma minēja, nevis es.
Valodas ir jāzina, neviens ar mani nekad nav auklējies; vai nu saproti vai sveiki. Paša cilvēka problēma.
Te nav čučmekija, neviena firma neauklēsies ar cilvēku, kurš nevar lasīt dokumentus angliski. Tie laiki ir beigušies.
Psiholoğijas studijām laba angļu valoda ir vajadzīga kā ēst; lasīt grāmatas, publikācijas, klausīties videolekcijas. Ļoti vajadzīga. :-) Ne mazāk kā tehniskām studijām; vairākums svaigo top publikāciju ir angliski. Online resursu angliski daudz, bieži lētāk kā citās valodās.
Psiholoğijas pluss, atšķirībā no IT, psiholoğijā, tāpat kā ķīmijā, daudz publikāciju ir vācu, franču val.
IT bak programmās matenes ir easy, pat salīdzinot ar inž mehānikas programmām.
Darbā kā kurā uzdevumā. Ir kur pietiek ar vidusskolu, ir kur perfekti jāzina padsmit augstskolas līmeņa sistēmas un formulas, tas viss. Bet to uz 100%, nekā alternatīva. Maz, bet ir tādi darbi, kur matemātiski nepavilks ar tikai CompSci bakalaurā mācīto matemātiku. Tur "grilējas kā uz pannas" pat cilvēki ar mağistru matemātikā.
Tendence ir tāda, ka tādiem uzdevumiem cenšas iemācīt IT fiziķiem un matemātiķiem. Prasības tādos darbos ir smagas pat priekš top uni datoriķu bakalaura teicamnieka.
Valodas? Tagad lasu 3200lpp blāķi angliski. Nesaprastu, atbilde viena; sveiki.
To augstskolu pabeigt ir viens, kā atpūta. Dabūt labu darbu un izaugt, abi šie uzdevumi ir mokoši.

Neka slikta nav uzreiz iet macities tehnikuma, es butu labprat to izmantojusi, jo velak aizgaju pec vidusskolas un izmacijos to, ko butu varejusi ari tehnikuma, uzreiz, bet tad neko nezinaju un neinteresejos par to... un pec profenes tapat ja grib var iet macities talak. Ja meitene gribes, tad ari labi nokartos examenus, tikai pasai jamacas un jacensas. Mani vidusskolas exameni nevienam isti nav lidz sim baigi interesejusi

ar tagadējo prātu izvēlētos tehnikumu, ja zinātu +/- kas man interesē, tad vismaz būtu jau kaut kāds ieskats un zināšanas, un beigās jau varētu strādāt profesijā. ja neko vispār nezinātu - tad vidusskolu.
Es pabeidzu vienu no Latvijas labākajām ģimnāzijām, man vidējā bija tuvu 8 un eksāmenos man nebija zemāk par 70 %. un ko tas deva? pa lielam neko, jo manā studiju programmā (LU) budžeta nebija un tika iekšā visi, kas maksā. Tie procenti un labās atzīmes absolūti neko nedeva un ļoti nožēloju, ka vecāki neļāva iet uz tehnikumu, bet viņiem tik ļoooti vajadzēja lai mācos 'labajā' skolā. kad pabeidzu ģimnāziju, masu psihozes rezultātā aizgāju mācīties kko citu, jo tiku ar savām labajām atzīmēm budžetā. Pēc pus gada izstājos, pēc tam iestājos atkal - tur kur gribēju pa naudu.

Ietu uz vidusskolu. Ja ļoti gribēsies kļūt par frizieri/pavāri/apgūt citu profesiju, to var izdarīt paralēli mācībām vai pēc vidusskolas pabeigšanas.
Bet nu jā, es uzskatu, ka vismaz bakalaurs ir obligāts.

Bet nu jā, es uzskatu, ka vismaz bakalaurs ir obligāts

:-D
Obligāts kam?

Obligāts man :-P
Pirmkārt ar izglītību iespējas dabūt labu darbu ir daudz augstākas, otrkārt, es universtātē ieguvu ne tikai grādu, bet radikāli mainīju savu domāšanu, lietu uztveri, iepazinu cilvēkus no dažādām kultūrām, izmantoju prakses iespējas, sapratu kas man padodas un kas ne.

bija tehnikums. ēm, kas gribēja, arī vidusskolas mācības varēja labi apgūt. atceros, kā, piemēram, anglenē mēs tur kādi 3 mācījāmies un aktīvi ņēmāmies, pārējie vienkārši atsēdēja savu 3nieciņu (5 punktos), visiem bija labi :) 90. gadu juku laikos profesija noderēja, lai tiktu uz ārzemēm strādāt. un pēc tam bija augstskola un cita profesija. un tehnikums ir noderējis, ka ir arī kādas citādas zināšanas, ko uzrādīt.
jā, bija 4 gadi, garākas/vairāk stundu. nezinu gan, kā tagad, varbūt tās iestādes ir pārpāķojušās

Uzskatu ka Tavos gados ir normāli nezināt ko īsti gribi un gaidi no dzīves. Uz doto brīdi domāju ka labāk ir aiziet uz to tehnikumu, nevis uz skolu, jo tomēr būs vieglāk domāt par ko gribi kļūt nākotnē, kad Tev kabatā ir diploms un iegūta profesija, nevis vidusskolas diploms. Turklāt vēl pēc tehnikuma ir iespējas veiksmīgi iestāties augstskolā.

Izvēloties mācīties tehnikumā, ja izdomāsi pēkšņi kļūt par ārstu, vai jebko, kas saistās ar eksaktajām zinātnēm, tu vienkārši aizvērsi sevi durvis. Tehnikumā vienīgi ir vērts mācīties, ja esi droša, ka negribi mācīties universitātē, bet tādas profesijas kā pavārs, frizieris.

Piemēram tehnikumā var apgūt datortehniķa vai programmēšanas tehniķa profesiju un tālāk pilnīgi mierīgi iet studēt augstskolā, viens otram netraucēs, bet tikai papildinās.

Izcils speciālists praktiski vienmēr pelnīs vairāk kā viduvējs citas jomas darbinieks. Šādi salīdzinājumi ir bezjēdzīgi.

Piekritīšu, uz 1 super labu santehniķi būs 1000 alkaši. Visās sfērās ir super speciālisti un sava āroda ģēniji, bet bieži viņi ir tikai daži cilvēki uz visu nozari.

Paskatieties statistiku - kāda ir vidējā alga profeni beigušajiem un vidējā alga universitāti beigušajiem. Atšķirība ir liela. Un nē, tie nav universitāšu beidzēji, kas algās atpaliek, ja kādai rodas šaubas.

Ar lielāku prieku apskatītu statistiku, bet skaidri apzinos ka tādas nav, jo tikai no šā gada vai nākošā gada tiks veikta uzskaite kurā sfērā strādā cilvēki, kāda ir viņu izglītība un kāds ir algas apmērs. Tos pētījumus no sērijas "Anonīmi aptaujājām 500 cilvēkus un noskaidrojām ka sfērā X alga ir 1000" ignorēju, neuzskatu ka šiem datiem var uzticēties.

papīrs visas durvis never vaļā, tam pierādījums ir daudzie maģistra grādi kas tikai pie sienas pienagloti rāmītī un netiek likti lietā.

+

Viss tomēr ir atkarīgs no paša cilvēka, vai viņam būs tās durvis vaļā vai nē, ka jau te minēja, var būt bez izglītības un sasniegt daudz vairāk un pelnit daudz vairāk kā tie kam ir tie smalkie diplomi un arī otrādi protams....viss no paša atkarīgs.

Hm, viss no paša atkarīgs? Nez, nez, vēl ir ārējie faktori, kuri arī ir ļoti svarīgi, lai cilvēks spētu virzīties tālāk. Pat ja cilvēkam ir ambīcijas un "papīrs" kabatā arī ar šādu komplektu ir par maz.

Bet ok, turpināsim kultivēt mītu, ka frizieru un pavāru nācija var pretendēt uz Retumeiropas vidējām algām

Mītus neviens nekultivē, drīzāk ir dīvaini redzēt ka meitene, kura griež matus Latvijā saņem 500, bet aizbraucot uz kādu Eiropas valsti un darot to pašu viņas alga kļūst 1500.

citādi vari pēkšņi izdomāt kļūt par ārstu vai grāmatvedi

Strādāju starptautiskā uzņēmumā, divi no septiņiem finanšu nodaļas darbiniekiem ir beiguši tehnikumu (viena, starp citu, galvenā grāmatvede). Katrs pelna vairākas Latvijas vidējās algas.
Es arī, iespējams, būtu gribējusi mācīties tehnikumā, bet neesmu tik praktiska. :( Man vispār šķiet, ka mūsdienās cilvēkam ir jāprot vismaz divas un vairāk savstarpēji nesaistītas lietas, lai varētu runāt par kaut kādu stabilitāti nākotnē.
Tehnikumi gan vairāk iespēju paver puišiem, tāpēc viņiem es noteikti ieteiktu tos vidusskolu vietā.

Uz doto brīdi domāju ka labāk ir aiziet uz to tehnikumu, nevis uz skolu, jo tomēr būs vieglāk domāt par ko gribi kļūt nākotnē, kad Tev kabatā ir diploms un iegūta profesija, nevis vidusskolas diploms.

Pag, ko? :D "vieglāk domāt par to ko gribi kļūt nākotnē" būs tad, ja kabatā random neinteresējošas profesijas diploms, nevis būsi absolvējis vispārējās izglītības iestādi? Kāds sakars?

Turklāt vēl pēc tehnikuma ir iespējas veiksmīgi iestāties augstskolā.

Lūdzu skatīt pirmajā lapaspusē ievietoto statistiku :) Vispārizglītojošie priekšmeti tehnikumos IR zemākā līmenī, to nevar noliegt, līdz ar to eksāmenu rezultāti ir ļoti skumji. Protams protams, viss jau ir atkarīgs no cilvēka, ja ir gribēšana, visu var pats samācīties... bet nu cmon, būsim reāli.

Piemēram tehnikumā var apgūt datortehniķa vai programmēšanas tehniķa profesiju un tālāk pilnīgi mierīgi iet studēt augstskolā, viens otram netraucēs, bet tikai papildinās.

:D:D Beidz smīdināt. IT programmas tehnikumos ir īpaši traģiskā līmenī. Ja vēl kaut kādus pavārus vai makeup speciālistus prof-izglītības iestādēs sagatavo +/- normāli, tad datorikas mācības ir izsmiekls. Populārā Rīgas teķī skolēni 4 gadus programmē Excelī. Tikai pamēģini pateikt, ka tā nav ņirgāšanās :D Nevienam darba devējam nav vajadzīgs tāds "speciālists" (ja vien cilvēks nav patstāvīgi daudz mācījies)

Nekur nav tikai VB. Vismaz Pascal, tagad biežāk C++ ir visur.
Augstskolas līmenis? Ir īpaši jāpūlas lai nenokārtotu programmēšanas priekšmetus augstskolā. Vajag īpašu piepūli. :-D Lai izkristu. :-D
Lieta tāda, ka comp sci/ IT studiju funkcija nav koderu sagatavošana. Ir daudz cita ko mācīt. Kas jāzina.
(ja vien cilvēks nav patstāvīgi daudz mācījies).
Pareizi, tas attiecas uz visiem, pat tiem ar 3 mağistra diplomiem. :-D
Nav patstāvīgi daudz mācījies, tad nav vajadzīgs.
Darba devējs pārbauda prasmes uz vietas. Pirms pieņem darbā. Pārbaudes laiks seko, kontrolē izaugsmi un prasmes.
Ir firmas, kur bez augstākās uz interviju nesauc.
Kāda ir tā augstākā, redz jau pārbaudes laikā. Reizēm no 5 pāri paliek 1 vai 2 ar augstāko. :-D

Nav dīvaini. Kur maz klientu, friziere var dabūt arī 250 mēnesī, bez jokiem. Kur daudz, arī 600 var sanākt.
Ārzemēs tautai ir lielākas algas, friziere no tautas var dabūt 1000 - 2000 - 3000. 3000 ir reāli, kur dārga pilsēta, daudz klientu. 1000 vietā kur maz klientu, tai pat pilsētā.

Nepiekrītu viedoklim, ka tehnikums ir sliktāks par vidusskolu. Piemēram, mans draugs pabeidza tehnikumu, ieguva kvalifikāciju saistītu ar IT, un pēc tam, darba mudināts, iestājās universitātē - IT jomā. Nav nekāds uber krutais ģēnijs, bet matemātiku, fiziku, elektroniku saprata daudz labāk nekā es, kas beigusi ģimnāziju.
Es arī agrāk domāju, ka uz tehnikumu iet cilvēki, kas negrib mācīties, bet šobrīd esmu savas domas mainījusi. Strādāju IT uzņēmumā, un vai nu sakritība vai kā, bet tieši viscentīgākie, apķērīgākie un "karjeristi" nāk tieši no tehnikumiem. Tas nav traucējis turpināt iegūt augstāko izglītību un dabūt labu darbu nevienam no viņiem.

Pēdējais ko ņemt vērā izvēloties starp tehnikumu un vidusskolu ir kaut kādi vidējie CE dati. Loģiski, ka pavāriem būtiski ir tikai nokārtot, tas pats - sekretāriem, frizierim utt. Bet ir arī specifiskākas nozares tehnikumos. Viss ir atkarīgs no Tevis - gan vidusskolā, gan ģimnāzijā, gan tehnikumā.
Tāda sajūta, ka Latvijā būtu tikai trīs opcijas - Valmieras teķis, RTK, RVT.
Es ieteiktu Tev izvērtēt uz ko esi spējīga, paņemt visu tehnikumu/prof.vsk sarakstus un doties uz konkrētajām iestādēm runāt ar priekšmetu pasniedzējiem un skolas vadību.
Katrā ziņā, ja pēc tehnikuma/prof.vsk gribēsi iet augstskolā Tev visas durvis būs vaļā. Ja mācīsies. (Šis attiecas arī uz vsk) Plus, augstskolas laikā varēsi praktizēties savā specialitātē un, iespējams, nebūs "jārukā" vietējā Narvītī.
Nevajag te baigi klausīties aizspriedumainās tantēs, kuras Tevi jau savā "loģikā" ir novērtējušas zem vidējā. Apzonies sevi, izvērtē savu motivāciju, veic izpēti, analizē, pieņem lēmumu.

Mīļie cilvēki, pastāstiet lūdzu, kāda tad ir jēga mācīties tehnikumā tajā pašā IT, ja tā pat plāno stāstīties universitātē? Pazaudēts gads. LV tā jau lielākā daļa jauniešu vidusskolu beidz 19-20 gados. Mani kursa biedri nāk arī no tehnikuma un to līmeni, kas ir universitātē, pat salīdzināt nevar. Un mēs visi sākam atkal no 0. Protams vienmēr ir izņēmumi, bet lielākoties tehnikumos mācās cilvēki, kas nedomā tālāk studēt.

Kādā nozīmē līmeni?
Neizskatās reāli. Protams, tur ir jauns viss kas, bet....
Programmēšanas tehniķim ir jāpārvalda vismaz viena IDE, jāmāk izpildīt nekomplicētu PPA, veikt unit testus, vismaz nedaudz debugošana. Jāzina, kas ir dev, test un prod vide. Jāprot instalēt nekomplicēti serveru risinājumi utt utml. Jāmāk testēt weblapas utml.
Labs programmēšanas tehniķis ātrā tempā šitādu cosmo forumu var uzrakstīt no 0, izņemot dizaina zīmēšanu. Apinstalēties un noadministrēt tādu lapeli vai 35 šādas.
Tas nav sētnieks.
Tomēr vēl ne junior dev prasīgai firmai.
Labs vai slikts, to uz vietas pārbauda. :-):-)
Mīļie studenti un studentes, iesaku pēc iespējas ātrāk uzzināt prasības priekš junior dev vai DevOps darba.
Dabā, painteresējoties kādā atsaucīgā firmā.

Tieši tādā, ka viņiem tur Pascal mācīja. Ļoti minimāli no datu struktūrām un matemātikas, kā arī 2x lēnākā tempā. Tas vai ir diploms ietekmē arī algu. Ne jau visi grib visu mūžu tikai kodu rakstīt.

Ietekmē algu?
Teorētiski, ja cilvēks 100% atbilst īstam programmēšanas tehniķa standartam, alga nav slikta.
Īstenībā kaut cik programmēšanas ir arī daudzās ne IT programmās.
Algas, nu ir daži vispārzināmi kantori, kur algu ietekmē diploms. Prasme strādāt algu ietekmē visur.
Nav tik traki, nereti kodu raksta tikai 15- 40% darbalaika. Tur daudz kas cits arī jādara. Developer.
Taisnība, visu mūžu par developer negribētos.
Neskaitos vair developer, tāpat nākas šo to parakstīt. Nereti pusi dienas.

Pascal pats par sevi ir labs apmācībai. Mīnusu netrūkst.
Optimālāk ir nevis valodu strīdiņi, dot normālu IDE un rakstīt jēdzīgus appus pēc iespējas ātrāk. Versiju kontroli, protams arī ātri sākt mācīt. Valodu izvēle mega plaša, ka tik komplektā ar OOP, protams.
Augstskolā jāiepazīstina ne tikai ar OOP, arī to, ka ir citi veidi un metodes.
Gribas ko niknāku, var mācīt uzreiz ASM kā pirmo, :-D, uzskatu ka ar to kā pirmo jāsāk mācīt programmēt. :-P

Tomēr, ja tehnikuma puiku tas interesētu, sen jau būtu apgūta vismaz viena moderna IDE un kaut vai viduvēji PHP, vismaz.
4 gadi. Pa 10h/ned = 1920h priekš programmēšanās, papildus tehnikuma prasītajam.
Tad tur sanāktu ~2,4 semestru papildmācīšanās apjoms par lietu.:-)