Vai principiāli?

Man tā kapeikpišana tāpat nav saprotama. Mašīna neplīst mazāk vai vairāk no tā, ka kolēģe arī tajā brauc. Un arī kolēģes vīram (pieņemsim, ka tāds ir) mašīna neplīst vairāk vai mazāk no tā, ka viņš brauc viens, bet citā laikā vai virzienā. Rezultātā kolēģe vienkārši dabūt maksāt par to, par ko varētu arī nemaksāt (domājam par resursiem kā tādiem) tikai tāpēc vien, ka kādam pēkšņi palika žēl. Protams, ja tas maršruts ir lielāks, pieņemsim Ogre-Rīga-Ogre, tad jā, var mesties, bet ja ir jāpārrullē pār akmens tiltu, tad tā ir matu skaldīšana.
Katrā ziņā esmu par kopābraukšanu, nevis to, ka jābrauc katram ar savu auto vai jāstūķējas pa smirdīgu sabiedrisko un jābaro Rīgas resnvēderu satiksme :-P

Man šķiet, es šeit jau kaut kad esmu lasījusi identisku diskusiju.
Nu, ja es būtu tādā situācijā un tas notiktu vienu, divas reizes, es neko neteiktu, lai jau sēž priekšā, ja kauna nav :-D Bet, ja regulāri tas atkārtotos, tad gan man nepatiktu. Un vispār man nepatiktu, ja vīrs regulāri vestu kolēģi uz/no darba.

Hahaha. :-D:-D:-D loses pilnīgas. Kāda starpība, kur kurš sēž? Tas ir brauciens, nevis kino vai teātra izrāde.

Gadsimta problēma. :-D

Nu man pilnigi vienalga kur sez, ja brauc divata, prieksa, aizmugure vai bagaznieka :-D Bet ja resa presona, ka kolege vizinatos ar manu viru un mani no darba, tad vinas vieta butu aizmugure, un pasai butu jaapjedz, ka ja, brauc ari sieva, ka jakapj aizmugure.

Cik dazhas ir tupas, jau liidz tam, ka jaaprasa kapeikas mashiinaa liidzi pakjertam cilveekam, jaaveic tupi baabu izgaajieni, lai ieseestos prieksheejaa seedeklii ( atgaadina beerniibu Padomju laiku norietaa, kad ar radinieku, abiem gadi 4-5,aureejaam pie faatera vai onkulja zhigulja, kursh nu seedees priekshaa, jo taa tak bija taaaaada laime :-D ja atljaava ieseesties prieksheejaa seedeklii, dazhaam attieciigaa smadzenju dalja laikam beerniibaa palikusi). Veel te aizgaaja, kas iisti taa koleegje esot. Vaimandieninj, visaam juusu zelta gabalinjus vajag, pilniigi rindaa staav un lec prieksheejos seedekljos, lai juusu zelta gabalinjus sacopeetu. Varbuut veel met savas biksiites auto virzienaa, kad jusu zelta gabalinjsh ar savu lambordzhiiiiiini brauc? Par kapeikpishanu vispaar, nespeeju iedomaaties, kaada huja peec man buutu jaaprasa nauda cilveekam, kuru esmu panjeemusi mashiinaa pa celjam, un tie var buut da kaut vai 1000 kilometri. Nu tad varbuut uzreiz kaa studentu laikos pielieciet lapinju darbaa pie sienas, ka mekleejat liidzbrauceejus uz attieciigo mikrorajono, braukshanas maksa tik un tik. :-D
Ak, ja par teemu, nu vajadzeeja izraut to koleegji aiz matiem aaraa no prieksheejaa seedeklja, savukaart viirieti maajaas noslaaniit ar miiklas rulli, lai nevizina tur visaadas prieksheejos seedekljos
:-D

Jā, man patīk braukt priekšā. Un parasti sēžu blakus draugam, ja pirms manis neviens nav paspējis pirmais iekāpt. Es nemaz nelūgtu kādu, kas tur jau sēž, pārsēsties. Tas liekas tā.. nepieklājīgi. Vienīgais cilvēks, kam sēžot priekšā, varu iedot vietu, ir drauga mamma, kurai ir smagāk iekāpt auto. Bet viņa parasti atsaka. Ja draugs savāc mammu pirmo, tad loģiski, ka jo vairāk nekādu pretenziju man nav. Galu galā tie ir tādi neregulārie gadījumi, ka pat vispār nav vērts iespringt

Ak, ja par teemu, nu vajadzeeja izraut to koleegji aiz matiem aaraa no prieksheejaa seedeklja, savukaart viirieti maajaas noslaaniit ar miiklas rulli, lai nevizina tur visaadas prieksheejos seedekljos

Gluži manas domas. Nelietis tāds! Draņķis nepateicīgais!
Ja pa godīgo, pati vienmēr sēžu vīram blakām, jo vienkārši...es sēžu. Šajā situācijā, ja mani "savāktu" pirmo, tad skaidrs kā diena, ka sēstos priekšā. Ja mani sāvāktu pēc šis kolēģes,kas jau iestutējusies priekšā - ārā nedzītu, bet sēstos, kur ir vieta.

Ak, ja par teemu, nu vajadzeeja izraut to koleegji aiz matiem aaraa no prieksheejaa seedeklja, savukaart viirieti maajaas noslaaniit ar miiklas rulli, lai nevizina tur visaadas prieksheejos seedekljos

:-D:-D:-D

Kā līdz tam var aizdomāties? :D

Šis topiks mierina mani, apliecinot, ka es vēl laikam neesmu traka :D

Es esmu laidusi sava drauga draugus priekšā sēdēt, esmu arī principiāli nelaidusi. Pārsvarā viss atkarīgs no tā, kā to izlemju es. A man pēc noskaņojuma.
Ar savu ieprieksējo puisi gan bija slikti- viņš paķerot draugu palūdza mani pārsēsties aizmugurē. Vot, tad gan gāju pa gaisu. Laikam tā bija pirmā zīme, kas parādīja ''respekta trūkumu''pret mani, kura dēļ arī izsķīrāmies. ;D