pie kājas man nacionālā identitāte, ķekatās neejam arī Mārtiņos (tas nu pēc nacionālās identitātes būtu mūsu 'helovīns').
bet helovīns, pat pie jeņķiem, sen vairs nav nekādi svētki, bet banāla sīko apkārtvazāšanās un ākstīšanās. un tas mēsls pie mums ir, tikai pateicoties stulbajām jeņķu filmām, nevis tāpēc ka kāds svin svētkus, par kuru izcelsmi, tradīcijām un jēgu vispār nav ne mazākās jēgas. ķipa - ā, jā, ķirbīšsvētki un diedelēšana. var jau būt kāds sauc par svētkiem arī to, kad alkāni vazājas apkārt pa kaimiņiem un diņģē centus...