Manos laikos tā nebija

Katrā ziņā mums skolā telefoni bija populāri tikai uz 2005./2006.gadu. Līdz tam spēlējam fiškas. Tā kā esmu pārsteigta, ka kādam ap to laiku bijusi citādāka bērnība - jau ar telefoniem un datoriem.

Esmu '85. gada "produkts" un - jā, informātika skolā mums bija tikai vidusskolā (tātad - 2000.-2003.gads), bet dators mājās bija drīzāk ekstra, nevis ikdienišķa lieta. Vismaz manu draugu/paziņu/vienaudžu vidū. Arī pirmie mobilie telefoni mums SKOLĀ parādījās tieši ap šo pašu laiku. Vecākiem - jā, uz ģimeni apmēram viens telefons bija :D Pamatskolā vēl bija peidžeri...

Nesabiezinām šoku. Kas uz manu tekstu, tad "daudz" bija domāts, nevis lielākā daļa, bet salīdzinot pret pāris gadiem atpakaļ, kad dators bija ekstra patiešām vienumiem.
Ps. Ja kādu dienu meitenes paziņos ka daudzas lieto botoksu matiem, tak nedomāsim, ka gandrīz visas to izmanto.

Šodien pusdienoju kopā ar dažiem cilvēkiem, pēc kā bija skaidrs, ka... Mūsu laikā uz kartes meklēja, kur dzēra, tagad YouTube var atrast, kā :-D

Aether, es to piedžeru laiku nepiedzīvoju, es zinu, ka tēvam tāds kaut kad bija, jo atradu atvilknē un prasīju, kas tā par uzparikti.:-D

nezinu par informātiku citur, bet mēs tehnikumā beisiku (lielākā daļa nezinās un arī nevajag zināt, kas tas par zvēru) kapājām 1992. gadā, bija informācijas kabinets. totāli bezjēdzīgi, protams, tik' amizantas atmiņas. nu, varbūt kādu loģiku palīdzēja apgūt. dators mājās parādījās ap 1996. fāterim interesēja, arī mazais brālis kaut ko rakājās Fox (tas pats iekavās, kas iepriekš) datubāzēs vai tamlīdzīgi. ar internetu, protams, pašvaki, lēna un dārga iezvanpieeja (gan jā, šķiet, drīzāk jau ap kādu 1998.). iegāja 10 minūtes un izgāja. tad parādījās ciešama dienas maksa brīvdienās (pieslēgums gan mēdza atslēgties, tāpat sanāca maksāt vairākkārt). datoram regulāri tika 'apgreidoti dzelži'. ar laiku bija arī normāla mēnešmaksa par internetu (ar savu tā laika ātrumu, protams).
tad bija savā īpašumā veca grabaža no Zviedrijas par velti. pirmais pirktais savā īpašumā dators bija ap 2003. gadu. kaut kas par 200+ latiem. un tad jau arī normāls interneta pieslēgums, kad varēja milzu ātrumā, minūtēs (kas bija kosmoss, atceroties Lattelecom DSL 16 kb ātrumu), DC++ 'kačāt' filmas, ja otra gala dators bija kaut kur tajā pašā tīklā. un, atvainojos, ap to laiku (2000.) podziņu mobilais (he, nebija jau nemaz citu, glāstāmo) jau vairs nebija ekstra nemaz. jā, skolēniem varbūt vēl ne, tie tomēr bija vismaz lati 70, kas ar tagadējām 100 eirām nav salīdzināmi

Uhh, beidzot izbūros cauri komentāriem.
Kkādā mērā piekrītu par to, ka bērnus vienus dauzīties vai dienas gaitās laiž krietni mazāk. Es gan ļoti labi saprotu, kādēļ.. vecāki baidās, un nevar jau arī teikt, ka bez pamata. Pluss vēl jau arī likumdošanā ir gana skaidri definēta vecāku atbildība pār bērnu vs. to vecums.
Un tas, kkādā mērā, veicina bērnu nevarību. Nav man mega - daudz radu bērnu vecuma grupā 10 - 15, bet tie kas ir, vieni mājās praktiski netiek atstāti un paši īsti neko nevar izdarīt. Ne pusdienas pagatavot, ne ' nesastrādāt nedarbus'. Arī pienākumu viņiem, kā vien skolas darbi un savas istabas sakārtošana, īsti nav. 'Manā laikā' mums (precīzi zinu par sevi, māsu un brālēniem), atbilstoši vecuma posmam, bija konkrētas atbildības. Ne gluži verdzība, bet tā pati dārza laistīšana, ravēšana, augļu lasīšana, mājas solis u.t.t.
Otrs - 'manā laikā' ar ēdienu ķeskāties nevarēja un bija jāēd tas, ko dod. Mana kā septiņgadnieka veģetārā karjera beidzās nepilna gada laikā :D Kkā ļoti uzkrītoši pamanu, ka bērni ēd tikai to, ko paši vēlas, un tas mēdz būt ļoti tālu no sabalansēta uztura.
Trešais - jau minētais cieņas trūkums pret līdzcilvēkiem. Ok, nav visi un bez izņēmuma jāciena tīri tikai aiz vecuma u.t.t., bet nepamatota rupjība / agresivitāte, ko esmu ievērojusi, nešķiet laba iezīme 'jaunajā paaudzē'.
Kā pēdējo varētu minēt izpratnes par naudas vērtību trūkumu, bet tas jau, protams, akmens vecāku lauciņā. Pazīstamajiem bērniem tiek nodrošināts teju viss, ko sirds kāro, neatkarīgi no cenas un tā, vai ir kāds nopelns, lai saņemtu lielāku atlīdzību / dāvanu. Vai tas ir slikti - nezinu. Iespējams, ka tā apziņa, ka viņš / - a var saņemt jebko, veicina augstas ambīcijas. Tās, savukārt, iztrūkst lērumam 'manas paaudzes', kam viss ir labi, kā ir.
All and all, velns nav tik melns, kā to mālē. Starp mums aug neskaitāmi jauni, brīnišķīgi cilvēki ar tādām iespējām (kuras noteikti tiks izmantotas) attīstīt talantus, kādas 'manai paaudzei' nebija radītas. Jauni laiki, jauni tikumi, un nepatīkami ļaudis bijuši / auguši visos laikos.

Par datoriem un tehnoloģijām - mums mājās arī bija 90-to ggadu pirmajā pusē, atceros, kā DOS spēlītes rāvu vaļā .. bet tas bija retums. Draugi / radi nāca ciemos darboties, spēles rakstījām disketēs, lai pie vecākiem darbā spēlētu u.t.t. Arī ap 2000-o gadu manā tuvāko lokā PC mājās bija retajam, masveidā parādījās ap 2005.-o gadu.. Internets, vairumam, arī tikai tad.

Kā var būt tā, ka ja es esmu dzimusi 87. gadā un man informātikā ,šķiet pat bija eksāmens , kura rezultāti tika ierakstīti 9kl atestātā , bet citiem bija tikai vidusskolā! Sanāk , ka tas bija atkarīgs no skolas? :-O

Nav man mega - daudz radu bērnu vecuma grupā 10 - 15, bet tie kas ir, vieni mājās praktiski netiek atstāti un paši īsti neko nevar izdarīt.

Nu jau, nu jau, tik traki jau nu nav. Ok, līdz 10-11 gadiem vēl varbūt arī tiek vairāk pieskaitīti, bet 12+ jau nu paši dodas uz/no skolu/pulciņiem. Pēc skolas neredzu nevienu 12+ (tā jau ir piektā klase), kuru vecāki pie rokas vadātu. Varbūt ēst uztaisīt viņi nemāk, bet lieliski prot izmantot vecāku doto kabatas naudu un paēst kafejnīcā (pēc skolas ļoti bieži redzu, ka skolēni sēž kafejnīcās). Un zinu daudzus, kuri arī strādā jau no 13+ gadiem vasarā (pašvaldības sadarbībā ar uzņēmējiem pat aicina pieteikties jauniešus strādāt vasarā, ko daudzi arī izmanto).

12+ gados nemāk uzsildīt vai pagatavot sev ēst:-O omg... Mēs 13 gados jau vinčuku dzērām skklas disenē :-D:-D
Ar šādu audzināšanu arī pilngadību darētu dot no 21 ,vismaz !
Mana 4 gadus vecā meita māk uzcept omleti un ne tikai to ...
10-12 gadi ir liels cilvēks ...

Man arī neliekas OK, ka tai vecumā, kad bērns pēc likuma drīkst atrasties viens mājās, viņš neprot sevi pabarot - uzsildīt ledusskapī esošu ēdienu vai pagatavot kaut ko vienkāršu. Un tāpēc rodas resnie bērni, jo, kamēr vecāku nav mājās, viņi sevi "pabaro", sapērkoties čipsus, limonādes un šokolādes batoniņus - nu, vismaz ap pulksten diviem-trijiem veikalos pilns ar sīkajiem, kuri sev pērk visādus džankfūdus.

Un tāpēc rodas resnie bērni, jo, kamēr vecāku nav mājās, viņi sevi "pabaro", sapērkoties čipsus, limonādes un šokolādes batoniņus - nu, vismaz ap pulksten diviem-trijiem veikalos]

Ar šito visu viņi sevi baro neatkarīgi no tā vai prot vai neprot gatavot paši. Pērk tāpēc, ka viegli pieejams un garšīgs. Un nav gluži tā, ka visi resni tāpēc - tie, kas nodarbojas ar kādu sporta veidu, dejošanu vai vēl kādām aktivitātēm, tiem tie čipsi, kolas utt. izlido cauri kā nebijuši. Problēma ir tad, ja nav nekādu aktivitāšu ārpus skolas.

Un nav gluži tā, ka visi resni tāpēc - tie, kas nodarbojas ar kādu sporta veidu, dejošanu vai vēl kādām aktivitātēm, tiem tie čipsi, kolas utt. izlido cauri kā nebijuši. Problēma ir tad, ja nav nekādu aktivitāšu ārpus skolas.

Tas arī, protams. Aktivitāšu trūkums nenoliedzami atstāj sekas. Tomēr es zinu vairākus resnus bērnus, kuri ir aktīvi - sporto, dejo, bet tāpat ir resni. Vienam pat ir dietologa noteikta diēta, bet šis pa kluso tāpat iet pēc čipsiem - bet tur ir vecāku vaina, ka nav laikus to visu nobremzējuši.

Ir jau vecāki, kas no pusotra gada vecuma, ja ne agrāk, dod gan čipšus, gan maķīša ēdienu, gan saldinātās limonādes, gan visas iespējamās konfektes ikdienā. Tu tur vari sportot vai nesportot, kuņģis un vielmaiņa sabeigta jau no bērna kājas. Grūti laiki paiet, kamēr atkal viss ieiet savā ritmā, kā tam būtu jābūt, neēdot draņķus ikdienā.

Vispār jau jāskatās kādi ir vecāki, jo ja vecāki arī ir ar lieko svaru, tad tur nav problēma tikai čipsos un limonādēs. Mājās ēsts ēdiens ne vienmēr nozīmē veselīgu un sabalansētu ēdienu. Reizēm karbonādes franču gaumē ar ceptiem kartupeļiem un salātiem ar treknāko krējumu nodara lielāku skādi nekā viena čipsu paka. Viss nav tik viennozīmīgi. Ir bērni, kam ir problēmas ar vielmaiņu neatkarīgi no tā ko un cik daudz ēd. Un tādi bērni ir bijuši visos laikos.

Wee, vinčuka dzeršana skolas disenē neizslēdz neprašanu gatavot ēst :-D bet es arī piekrītu, ka "mūsu laikā" (esmu 90-to bērns) bērni bija patstāvīgāki, ar viņiem tik ļoti neauklējās kā ar jēlām olām. Es no skolas atnākot mājās 2.klasē mierīgi varēju uzcept omleti, lai pabarotu sevi un mazo brāli. Tai pat laikā mazā radiniece bija absolūtā sajūsmā, kad aicināju viņu kopistiski uzcept pankūkas, kad piedāvāju palīdzēt uzcept kūku utml., jo savos 9-10 gados ne reizi nebija laista plītij tuvāk par 2 metriem. Pienākumu mūsdienu bērnam nav, ir tikai tiesības, kuras viņi ļoti labi pārzina, un man šķiet, ka mūsdienās jau ir aizgājis tik tālu, ka, labu gribēdams un mēģinādams bērnam iemācīt basic prasmes (palīdzēt mājās ar uzkopšanu utml) var nonāk VBTAI redzeslokā.

Reizēm karbonādes franču gaumē ar ceptiem kartupeļiem un salātiem ar treknāko krējumu

Normāla padomju laiku pusdienreize, bet tais laikos mēs bērnībā kustējāmies. Tā kā, ja nebija problēmas ar vielmaiņu, tad neviens tauks nemēdza nevienam nosēsties. Toreiz vispār nerunāja, ka būtu jāēd šā vai tā. Ēda kas ir un visu kas nekust.
Mani gan mazāk uztrauc parasti tauki, kas atrodami dabīgā veidā, nekā tas ķimiskais kokteilis, kas ir daudzos veikalā pirktos draņķos.

Pienākumu mūsdienu bērnam nav, ir tikai tiesības, kuras viņi ļoti labi pārzina, un man šķiet, ka mūsdienās jau ir aizgājis tik tālu, ka, labu gribēdams un mēģinādams bērnam iemācīt basic prasmes (palīdzēt mājās ar uzkopšanu utml) var nonāk VBTAI redzeslokā.

Muļķības. Izlasi kārtīgi kādas tiesības un kādi pienākumi ir bērniem. Jā, ir arī pienākumi. Un neviens tevi neaiztiks, ja mācīsi bērnam slaucīt grīdu vai pagatavot omleti.

Kaut kā pretrunīgi sanāk, ja 10-15 gadus veci bērni netiek laisti paši sabiedrībā un neko gandrīz nemāk, tad kā tas nākas, ka šodienas tīņi ir pāragri nobrieduši, ieskaitot attiecības un seksu? ir arī liela starpība starp 10 un 15 gadiem. Domāju,ka līdz gadiem 13 uzpasēt ciešāk ir tiešām apsveicami, bet 15gadīgus tīņus,kuri pabeidz pamatskolu vai sāk videni, nudien netiek tā pieskatīti. Tieši otrādāk "mūsu laikos" tie, kas pāragragi sāka slaistīties pa tusiņiem un stāties attiecībās neskaitījās no labām ģimenēm, ar sliktu audzināšanu. Bet šodien tā bez maz vai norma.