Manos laikos tā nebija

akjelcikvar-maneejais brauca ar tramvaju:-D,bet tagad man paarmet!:-D

'elitārās' skolās māmuķi ar džipiem brauc pretī.

Nav jau runa, ka vecāki aizved ar mašīnu, ja laika ziņā var. Ir runa par to, ka tiek algotas aukles, kuras iet uz skolu pakaļ, lai bērnu aizvestu uz mājām blakus kvartālā.

Tie rotallietu kalni,nevajadziigie dreebju kalni utt uzdzen sermulus!Iedomaajos,kas so mazos cilveecinus sagaidiis naakotnee?Nu ja vecaaki ies augsup pa karjeeras kaapneem,tad jau viss ok,bet ja kritiis taas kaapnes,vai maacees dziivot pieticiigaak?Bail domaat!

un kas tas par ģedovščinas/skaudības principu? maniem vecākiem nebija mašīnas, ar ko atbraukt pretī, tad ko tie sīkie šmurguļi tagad tiek vadāti? vai ko īsti gribat pateikt? :D es šo cilvēku sugu nesaprotu -- tā tiešām ir plika nenovīdība?? 'toč' sajūta, ka te kaut kādas 70 gadīgās sovokienes ieradušās.

Nē nu kaut kāds prieks bērnam arī ir jādod, cik nav redzēts, ka tie, kas visu bērnību braukuši ar autobusu, pie pirmās izdevības iegrābjas šika auto kredītā, vai tie, kas bērnībā nav lutinātu ar apģērba daudzveidību, kļūst par šopaholiķiem un brendu upuriem. Es drīzāk par prasmēm runāju. Tev var būt jaunākais iphone 10 gadu vecumā, bet nav īsti OK, ka tu domā, ka pienu ražo rūpnīcā/ nemāki ar sērkociņiem iedegt uguni/ nekad neesi pagatavojis sviestmaizes vai vienkāršus salātus / nemāki ar rokām izskalot lupatu ...

Nē nu kaut kāds prieks bērnam arī ir jādod, cik nav redzēts, ka tie, kas visu bērnību braukuši ar autobusu, pie pirmās izdevības iegrābjas šika auto kredītā, vai tie, kas bērnībā nav lutinātu ar apģērba daudzveidību, kļūst par šopaholiķiem un brendu upuriem.

Es nesen redzēju veģetāriešu ģimeni pie uzkodu galda. Bērns: "Man to pīrādziņu ar GAĻU. Ar ko ir tā maizīte? Ar GAĻU? Tad to arī. Kur vēl ir GAĻA?" :D

maniem vecākiem nebija mašīnas, ar ko atbraukt pretī, tad ko tie sīkie šmurguļi tagad tiek vadāti? vai ko īsti gribat pateikt?

Gribu pateikt to, ka tagad bērns nav spējīgs viens atnākt no skolas. Manuprāt, šīs prasmes zināmā vecumā ir jāapgūst, neatkarīgi no džipu un privātšoferu skaita ģimenē. Tāpat kā mācās staigāt un ēst, kaut tīri tehniski ir iespējas sēdēt un tikt barotam ar karotīti. :-D

DatuSubjekts-taads variants arii redzeets!

un ko es saku - šos pārmetumus tiem infantilajiem vecākiem, kas tak dzimuši vēl tajos pareizajos laikos! ne jau pie bērniem!

es varbūt pārprotu, tie pārmetēji jau saprot, ka vecāki stulbi, bet vienkārši tā uzreiz izklausās, ka mēģina pasniegt, ka bērni stulbi.

Jā jā, protams, mēs te rakstām komentārus 10-gadīgiem bērniem, lai viņi ienāk garlaikotu mājsaimnieču forumā un palasa, cik stulbi viņi ir, paņem un iemācās taču uzsliet telti un iegūt uguni ar akmeņiem.

Nikola, es nepiekrītu tev. Savā apkaimē katru dienu redzu, kā mazi skolēniņi iet vieni paši mājās, arī es, lai arī esmu "mūsdienu jauniete",taču pirmajā klasē, tāpat kā daļa klasesbiedru, pati braucu mājās pēc skolas, pēc nodarbībām un arī pa tumsu gāju, tas gan piepilsētā, ne pilsētā. Bet vispār ir zināmi skolēnu, kurus vēl 5.klasē pēc stundām sagaida vecmamma un ved mājās, šis gan tā interesanti.

Pievienojos par to, ka manā bērnībā nebija dators un internets. Man dators uzradās kādā 9. klasē, un arī tad sākumā zīmēju Paintā kaut ko. :D Tikai vēlāk bija inbox vai tvnet spēlītes, oho.lv un citi krutie bija one.lv, kas tajā laikā man nesaistīja.
-Telefoni bija ar priekšapmaksas kartēm, bija žēl tērēt naudu muļķīgām sms vai pasarg Die`s ieslēgt internetu.
-Ārā bērnībā ar kaimiņiem spēlējām ķerenes, Vācu paslēpes, pasaules dalīšanu, ogas ar trubiņām šāvām. Tagad novēroju, ka visbiežāk jaunieši satiekas un vai nu katrs sēž savā telefonā vai rāda otram kaut to savā.
-Meitenes (stilīgās) sāka lietot tonālo no 15 gadiem, bet tas bija tik smieklīgi, jo tonis bija neatbilstošs un tikai līdz ar sejas līnijām.
-Tagad šķiet, ka meitenes krāsojas šajā un agrākā vecumā jau kā lielas tantes ar visu pamatbāzi līdz mākslīgiem pribambasiem. Arī ģērbjas seksuāli. Visvairāk tracina nokrāsota dāma, saģērbusies vēl ok, bet kas par valodu! Miskaste gatavā. Vai arī, ja runā sarunvalodā, tad tēmas un apspriestais (viņas viedoklis par kaut ko) ir tik naivs un stulbs.

Arī tas kā mainās intereses. Domāju tieši satura līmenī bērniem. Ja agrāk bija sakarīgas lietas, likās ok, ja bērnu dārzā interesējās par Vinniju Pūku, krokodilu Geņu vai Karlsonu. Tagad ir zombiju bārbijas, zombiji, poniji un citi sū.

Lai prasītu no bērniem, pai tie skraidītu pa āru kā vecajos laikos, atbildiet sev uz jautājumu cik tad daudz jūsu mammas tajos laikos sēdēja cosmo, fb, bildējas priekš ig utt.

ZELTA VĀRDI!
Bērns savā uzvedībā kopē savus vecākus un vecākiem ir citas intereses. Pat sēžot treniņā es redzu mammas, kuras nenoliek telefonu un tikai selfijo, čato utt. A bērns uz laukuma runā pretī trenerim, neizpilda uzdevumus, raud, bļauj, grūsta citus un ārdās. Un tādas tur ir pilns.
Tā pati situācija rotaļu laukumos. Tā vietā, lai vecāki iesaistītos ir aizsūtījuši omi tur sēdēt vai glauda telefonus. Bērniem vajag motivāciju domāt radoši. Vajag spēlēt etīdes, parādīt kā lekt klasītes, gliemežus, kā spēlēt kvadrātus un ali babu - mūsu paaudzei šīs zināšanas arī deva vecāki vai vecākās paaudzes bērni pagalmā.
Bērnam ir vajadzīgs viņa laiks, kurā tiek izslēgti visi gadžeti un nolikti malā. Labāk, lai bērnam ir atmiņas pat bērnību nevis 120 mamselfiji vai bildes, kurās vientulīgi pats sēž pļavā.

Es biju viens no tiem interesantajiem bērniem, kam vecmamma nāca pakaļ līdz 5. klasei :-D toreiz man bija kauns, jo pati zināju kas un kā, bet mamma jutās drošāka, ja mani mājas nogādā pieaugušais (mācījos centrā, dzīvoju Rīgas piepilsētā). Tagad atceroties, tas bija superīgi - katru dienu kāds tevi sagaida ar svaigām smalkmaizītēm, ejot mājas pārrunājiet dienu, nonākot mājas es varēju pildīt mājasdarbus un spēlēties, jo vecmamma parūpējās, piemēram, par ēdiena gatavošanu. Nejūtos nekādīgi neko zaudējusi, protu navigēties un nogādāt sevi mājās :-D

Sasodīts, Mischa!!! Man mamma arī nāca pretī līdz aptuveni tādam vecumam, BET svaigās smalkmaizītes gan izpalika (e):-D!!!

Pasadena :-D

Manuprāt, tā ir tā atšķirība starp mammām un omēm. Omes vienmēr pārlutina :-D

Man jau pirmajā klasē neviens uz skolu pretī nenāca, bet vecāmāte katru dienu vārīja zupu, lai, atnākot no skolas, uzreiz būtu silts ēdiens.:) Par to vecāku iesaistīšanos visādās nodarbēs ar bērnu - kādreiz jau vecākiem nebija laika tādām lietām! Labi ja sestdienās svētdienās sanāca kaut ko kopīgi padarīt, bet arī izretis, nevis regulāri. Tikai atšķirība tāda, ka bērniem bija iztēle un viņi ļoti labi paši prata sevi nodarbināt un apkalpot. Tagad jau ir vieglāk paņemt datoru/telefonu/planšeti, un izklaidēties tādā veidā... Taču nav jau arī tā, ka viss ir slikti. Arī tagad ir daudz gudru un aktīvu bērnu, bet arī viņi vismaz daļu laika padara viedierīcēs - tā tagad notiek, un ar to diez vai var cīnīties. Vienīgi var mudināt bērnu interesēties par dažādām lietām, lai viedierīces nav vienīgais, kas ir viņa dzīvē.