Es gan teikšu, ka atšķirība starp šī brīža 20 un 35gadniekiem varbūt pat nav tik liela. Protams, ir atšķirības, bet vieno tas, ka bērnību vēl nekontrolēja soc. tīklu vide un globalizācija tādā mērogā. Gan es, gan vecākā māsa bērnībā dzīvojāmies ar sētas bērniem, dators bija tikai stacionārā kaste mājās. Bija tur visādi čati, draugiem.lv fermas un kas vēl ne, bet telefonā internets nebija. Tā laikam ir lielākā atšķirība starp manu paaudzi un tiem, kas dzimuši pēc 2000. gada - tagad telefons jeb mazais dators ir kabatā visu laiku. Manā laikā tā tiešām nebija, mobilā komunikācija aprobežojās ar plikiem SMS un :P xD tipa smaidiņiem.
Kas vēl nebija manā laikā:
1) jau minētais izteiksmes veids - viņš man atsūtīja, like, amazing dziesmu,kas bija tik frickin nice Nesen sabiedriskajā iekāpa manāmi sapīpējušies jaunieši, kas runāja like 50/50 angliski/latviski, un izklausījās itin kā jauniešu latviešu valodiņa sastāvētu no 30 vārdiem (t) Tad gan man palika skumji.
2) meiteņu grims. Arī manā laikā krāsojās pietiekami daudz, par to neko negribu teikt, bet tas grims arī nebija īpaši labs - kā jau pusaudzēm. Tagad ar visām youtube blogeru pamācībām meitenes krāsojas it kā labāk, bet... tās mākslīgās skropstas, konturēšana, izgaismošana- atvainojos, bet izskatās pēc transvestītiem. Ja kādreiz krāsojās pāris meitenes klasē, un tā kārtīgi tikai retā, tad tagad (īpaši Rīgas skolās) lielai daļai pamatskolnieču ir pilnais Instagram vakara grims.
3) pamatskolas vecuma puiši ir ar ļoti sievišķīgu stilu. Tas arī ir īpaši uzkrītoši tieši Rīgā.