Lietas, kas nāk prātā:
- bijām nopietnāki pret mācībām un izturējāmies ar lielāku cieņu pret skolotājiem
- vairāk apmeklējām dažādus pulciņus - dejas, mūzikas, mākslas skola, sports, rokdarbi utt.
- biežāk reāli satikāmies ar draugiem ārā nevis sarakstījāmies watsapp, snapchat utt.
- vairāk rūpējāmies par savām mantām (drēbes, apavi, rotaļļietas)
- mazāk krāsojāmies :-D mana 14 gadīgā radiniece kāzās ar make up apsolūti pāršpļāva visas manas +/- 30 gadīgās draudzenes :-D Reāls full face make up (mākslīgās skropstas, ēnas, uzacis kā Nike logotips, konturēšana, izgaismotāji utt.)... Un cik saprotu, arī ikdienā viņa uz skolu krāsojas līdzīgi
- jaunieši un bērni maz lasa grāmatas
- bērniem ir grūtāk koncentrēties un uztvert skolā mācības, jo ilgi nespēj noturēt uzmanību... to man pastāstīja mana bijusī skolotāja, skaidrojot to ar to, ka bērni ir nepacietīgi, strauji dēļ tehnoloģijām
- kaut kā šķiet, ka tāda izsmiešana dēļ naudas trūkuma ir kļuvusi izteiktāka... Tagad par bērniem smejas, ja nav moderns telefons, stilīgas drēbes. No savas bērnības/pusaudžu gadiem neko tādu īsti neatceros... varbūt mums visiem 90tajos nekā nebija, tāpēc tāda konstrasta arī nebija :-D
- bērni nav pieraduši strādāt... atceros, ka katru vasaru no jau kādiem 13 gadiem vismaz mēnesi kaut kur strādāju - kafejnīcā traukus mazgāju, kaimiņiem ogas lasīju, bērnus pieskatīju utt... Ne jau tāpēc, ka ļoti vajadzēja naudu, bet tas likās ļoti normāli.
Protams, ir dažādi bērni, dažādi vecāki. Mani novērojami ir vairāk vispārīgi. Un, protams, es izjūtu paaudžu maiņu, lai gan esmu tikai 30 gadnieks, un negribētos domāt, ka esmu pavisam sena. :-D