Cik bieži mēnesī jūs apmeklējat kādus kultūras pasākumus? Kādās cenās izvēlaties biļetes - vai ejat retāk un uz mazāk pasākumiem, lai tiktu labākās vietās, vai arī nesmādējat jebkādu biļeti, bet lai pabūtu tajā pasākumā?
Ja eju uz teātri/koncertu, tad man ir svarīga vieta - vienmēr pērku biļetes vietās, kurās jūtos ērti un no kurām visu var labi redzēt/dzirdēt. Tiesa, es netieku uz visiem pasākumiem, uz kuriem gribētos tikt, jo ne vienmēr var paņemt līdzi bērnus/ne vienmēr pieejama aukle. Jebkurā gadījumā man nav noteikts limits/grafiks, cik pasākumus apmeklēt - tikpat labi kādu mēnesi varu nekur neaiziet, bet citu - pasākumu ir daudz.
Tieši kā kultūras pasākumi (koncerts, izstāde), pa retam (neieciklējos uz nedēļām vai mēnešiem), bet es arī visus citus pasākumus (svētku gadatirgus, muzeju un kino apmeklējumus) uzskatu par kultūras pasākumiem. Man patīk labas cenas. Neapmeklēju koncertu par 80 eur, ir viss cits ko var izbaudīt par mazākām summām. Ja zāle ir zināma, tad izvēlos vietu, bet, piemēram, opera, kas ir reizi gadā, ņemu to vietu, kura vel brīva.
Es te kādu labu laiku neesmu bijusi tādēļ jūtos itkā pus dzīvi būtu palaidusi garām, bet xanax un Duujaa sen jau tas romāns?
MissMia paskaties uz to laiku, kad es biju ielicis diskusijā savu komentāru, jo tieši tājā brīdī tas romāns arī aizsākās. Bet nu nekas, kad iekarošu Duujaa, tad ķeršos klāt arī Tev, jeb sāksies kultūras pasākums "MissMia pavedināšana un iekārošana".
Man loti patik balets, bet klasiskais. Eju, kad vien ir iespeja: pedejais absolutais favorits: John Cranko “Evgeniy Onegin” - pasaka! Patik klasiskie koncerti, piem., ja padzirdu, ka atskanos Claude Debussy vai uzstasies Helene Grimaud - noteikti aiziesu. Loti patik ari Vestards Simkus - bet Eiropa man vinu gruti “nokert”. Latvija vienmer eju uz kadu teatra izradi, bet sanak tik paris reizes gada. Makslas izstades un muzejus apmekleju loooti regulari. Gandriz katras otrajas brivdienas skatos, kas kur jauns. It ipasi celojot. Biletes perku vienmer labakas, ja vien cenas nav kosmoss.