Nekad negribēšu bērnus

Es būtu laimīga,ja man būtu bērns kaut vai 20 gados!(l) Priekš manis tas pat ir īstais laiks.

Ja es 20 gados būtu kļuvusi par māti, tas bērns 100% nonāktu bērnunamā. 20 gados prātā man bija dažādas muļķības, absolūti nesavienojamas ar bērna audzināšanu. Tajā vecumā bērni bija pats pēdējais, par ko es domāju.
Uzskatu, ka 20 gados vajadzētu fokusēties uz studijām, izglītības iegūšanu un darbu, nevis ģimenes veidošanu. Bērnus radīt vajadzētu tad, kad esi nostājies uz savām kājām šajā dzīvē, nevis kaut kādā konkrētā vecumā.

Statistika Latvijā (un arī citur Eiropā) rāda, ka sievietēm ar augstāko izglītību pirmais bērns piedzimst 29-33 gados. Protams, ka no fizioloģijas viedokļa ir "jo agrāk, jo labāk". Bet mēs neesam dzīvnieki un pastāv citi apstākļi, ne tikai fizioloģija. Kurš to bērnu uzturēs, ja mātei 19 gadi? Vecāki? 19 gadīgs bērna tēvs? Vai, kā ārsta kungs izteicās "tēviņš, kas var atļauties būt vecāks". Laikam, pašam gribētos pamieloties ar svaigu gaļiņu. Risks Dauna sindromam un citām ģenētiskām novirzēm reāli pieaug pēc 35 gadiem.
Man šķiet, ka labākais laiks ir tad, kad abi vecāki jūtas tam gatavi.

Man arī 20 gados negribējās bērnus, bet mēdz arī vēlāk ieslēgties mātes instinkts.

Man šķiet,ka 20 ir krietni par agru.

20 gados pati vēl biju bērns, kas neko no dzīves nesaprata. Dzīvoju ar vecākiem un biju tikko kā dabūjusi savu pirmo darbu.
Šobrīd ir 25 un vēlmes pēc bērna nav vispār, un domāju, ka ātrāk par nākamajiem ~10 gadiem par to ari nedomāšu, ja vispār tāda vēlme parādīsies.

ir sievietes, kas bērnus nekad negribēs. bet tas nav vairākums. un, manuprāt, tas ir okei, ja tas ir tiešām, ko tu pati vēlies. manuprāt, egoisms nav nekas slikts, tā tomēr ir TAVA dzīve un tev ir tiesības to nodzīvot kā vien tu vēlies.
par tēmu: pati 20 gados paliku stāvoklī un bija ļoti bail, likās, ka viss. viss ir sagrauts - man vairs nebūs dzīves un viss pakārtots bērnam, pati tik tikko biju kļuvusi neatkarīga no savas mammas, tāpēc grūti bija pieņemt, ka pēkšņi kāds būs atkarīgs no manis. rezultātā, bērnu paturēju, jo, lai arī cik ļoti man bija bail - tādu mīlestību pret cilvēku, ko neesmu pat satikusi, nebiju izjutusi. viss, par ko es uztraucos, vairs nebija svarīgs. man liekas, ka nav pareizā laikā, kad būt par mammu - visiem ir individuāls laiks, vēlmes un situācijas.

Kad man bija 20, man berni nebija ne prata, nu ta ka pilnigi noteikti ne, zinaju, ka kadreiz gribesu, bet 20 gados man ta butu likusies tragedija, es vispar biju diez gan berniskiga ilgi, tapec jo ipasi, nu tada berna pratina :-D Ja dzivotu citadi, atrak izietu vejs no galvas, tad tagad domajot, ap 22 varetu bernu, tagad kad man ir man looooti patik but par mammu, pirms berna kaut kadas saubas bija vienmer.
Man jau liekas, ka tas nav nekas neparasts 20 gados vel negribet bernus

es atvainojos, mēs vairs nedzīvojam laikā, kad par izsargāšanos neko nezināja un bērni bija vajadzīgi govju ganīšanai.
nav nekādu laiku, kad un cikos. izņemot, protams, fizisku nespēju.

Valērijs var vispār iet d un irst.
--- Bērnu ārsts Valērijs Valdmanis: «Savā darbā esmu sapratis, ka latvietes ir egoistiskas, pašmērķīgas, slinkas un patmīlīgas būtnes, kas absolūti ignorē vīriešus.--- kāds šādu personu nopietni uztver?

Ak, egoistiskās sievietes! Viņu dēļ pasaulē brūk :-D
Interesanti, cik pašam bērni? Cerams, ka vismaz 4.

Atbildot uz jautājumu, 20 gadu vecumā man nebija ne stabila partnera, vēl studēju, bija studenta darbs un daudz ballīšu brīvdienās, bērns tajā laikā pat nebija prātā.

nu slikti, Valērijs says, ka tā nedrīkst...

Zinu, zinu, esmu pievīlusi tautu nedzemdējot vismaz 4 latviešus :'-(
Nezinu kā jums, bet manšķiet, ka Valis reklamē savus pakalpojumus :-D

Man pilnībā vienaldzīgas citas sievietes. Kāda, iespējams savos 20 ir daudz nobriedušāka, nekā cita 35, tā kā vecums nav garantija ne intelektuālai, ne morālai, ne emocionālai attīstībai. Katram savs. Gan tās, kas kritizē jaunās māmiņas, gan tās, kas kritizē vecākas mammas tikai viņu vecuma dēļ ir muļķes, kam trūkst savas dzīves.
Galvenais, lai lēmums radīt bērnus ir apzināts un jaunā māmiņa zina riskus, un problēmas, kas saistās ar bērna radīšanu gan esot ļoti jaunai, gan esot vecākai.
Es savos 20 nebiju gatava bērnam. Tagad atskatoties šķiet, ka biju ārkārtīgi naiva un pati daudz neatšķīros no bērna. Tagad, kad biju gatava, kļuvu par mammu un man ļoti patīk šī loma. Kā jau katrs cilvēks, neesmu vienpusīga un šī ir viena no vairākām lomām, kas man ir dzīvē. Vienlaikus varu pateikt, ka man ļoti patīk būt mammai. Par citām sievietēm nespriežu.

Ja no bioloģiskā skatpunkta, viedoklim dakterim nevar nepiekrist. Ja no demogrāfiskā... Nu sorry, šitā samurgot arī ir jāprot. Ja vēl vajadzība katram potenciālajam sētniekam pēc augstākās izglītības un 3 valodu prasmēm tiešām vēl ir diskutējama, tad jau pie sadaļas par Daugavpili mēs aizbraucam galīgās auzās. (t)
Nu jā, 20 gados arī kategoriski negribēju bērnus. Tagad gribu. Bet arī vēl nav ne tā gatavība, ne arī varbūt morālais briedums, lai plānotu. Ja pieteiksies, priecāšos. Bet ne tāpēc, ka būtu ko parādā valstij un glābtu Latviju no demogrāfiskās krīzes.

Zinu, zinu, esmu pievīlusi tautu nedzemdējot vismaz 4 latviešus :'-(
Nezinu kā jums, bet manšķiet, ka Valis reklamē savus pakalpojumus :-D

Šī ir kaut kāda jaunāko paaudžu slimība. Tu neesi pasaules naba. Cilvēki visu laiku nedomā un nerunā par tevi un viņiem pilnībā neinteresē, tev ir 10 vai neviens bērns. Ja neesi pamanījusi, Latvijā sabiedrība vispār par citiem neinteresējas, tikai tik tālu, lai ierakstītu kādu komentāru anonīmā forumā.

Raven, tver dzīvi mierīgāk :-)

Nezinu mūsdienās līdz 25 gadi liekas par agru būt par vecāku, jo vēl ir studijas, darba pieredze, kāds mājoklis jāiegūst, zinu ka padomju laikos tā jau bija veca dzemdētāja, bet redz laiki mainās un pēc 25 gadi pirmais bērns tagad ir normāli. Zinu ka padomju laikos daudzas 25 gados jau bija daudzbērnu mātes, bet tajā laikā jau arī kontracepcija praktiski gandrīz neekāda nebija un ar pirmo vīrieti arī varēja palikt stāvoklī un tad tie bērni dzima kā sēnes, jo nebija jau nekādu izsargāšanās līdzekļu un nevarēja plānot cik gados un cik bērni būs, kā daba lēma tik jau arī dzemdēja. Un arī aborti bija ļoti daudz,arī daudzbērnu sievietes taisīja abortus, jo nevarēja tik daudz bērnus uzturēt cik tie pieteicās.

raven, neuztraucies, par tevi un citām sievietēm nospriedīs Valērijs :-D