Čau! Pēdējā laikā manu, ka man trūkst motivācijas kaut ko darīt. Protams, daru visu, ko vajag, bet tikai tāpēc, ka vajag, bet bez īpaša entuziasma. Ja agrāk varēju visu laiku kaut kur skriet, kaut ko darīt un vēl pēc tam izklaidēties ar draugiem, tad tagad ir iestājies tāds kā pofigisms. Nē, iekšēji uztraucos par visu, kas notiek, tikai problēma ir tajā, ka uztraucos.. par maz (citādi nemāku raksturot to sajūtu). :-D Īsāk sakot, ir iestājusies tāda kā apātija, emociju trūkums. Ja agrāk varēju priecāties, sajūsmināties par visiem sīkumiem, tad tagad pat par būtiskiem notikumiem reizēm ir nulle emociju. No vienas puses varētu teikt, ka tas viss ir rudens dēļ, bet man tas ir jau no maija. Kā ar to cīnīties, jo šis stāvoklis nogurdina?
406
