Sarakstīšanās.

Neviena?

Neesmu gan stāvoklī un tiešām abpusēji sapratām, ka mums gribās kāzas bez viesiem. Tad nu mēs esam nolēmuši sarakstīties, doties vakariņās ar lieciniekiem un nākamajā dienā doties ceļojumā. It kā ir doma neilgi pēc kāzām nosvinēt ar tuvākajiem, bet no pazīstamo pieredzes varu teikt, ka reti kad tiešām sarīko kādu svinēšanu pēctam.

Neighbour
Nu tā jau dzirdēts ir, ka pēc tam reti kurš vairāk svin tā pa kārtīgo.
Bet gadījumi ir.
Varbūt vēl kāda pieredzīte?

Es nesaprotu ja tik šausmīgi svarīgi, ka bērns dzimst laulībā, vai vienā uzvārdā, kāpēc vispār taisija to bērnu pirms kāzām..? Tādus gadījumus esmu dzirdējusi, tagad vienam tuvam pārim tāda pati problēma, grib lielas kāzas, bet tagad stāvoklī, tajā pašā laikā grib lai bērns piedzimst kad abi vecāki jau vienā uzvārdā....godīgi sakot es neredzu atšķirību vai vienā vai dažādos uzvārdos, ja agrāk vai vēlāk tāpat visiem būs tas viens uzvārds, nu mammai kādu gadu vēlāk, so what?
Bet nu anyway, cik redzēts, tad pēc sarakstīšanās, vai mazas ceremonijas, liela svinēšana ļoti reti kad notiek.

Pekaboo1
Mūsu situācijā bija tā, bērniņu ļoti gribējām, kad pirmo reiz plānojām mazo tad nesanāca.
Tāpēc pēc tam izdomājām “būs būs - nebūs nebūs” un pēc laiciņa pieteicās mazais brīnums.
Neesmu no tām kas ir par to, ka ja ir bērns, tad uzreiz jāprec nost.
Bet šo tēmu izrunājām un izspriedām, ka vēlamies sarakstīties.

Kas tur ko nesaprast? Autore grib, lai bērns piedzimtu laulībā un dzimšanas apliecībā mammai un bērnam būtu ierakstīts viens uzvārds. Viss. Aiziet un juridiski to nokārtot nav nekas pārdabisks. Obligātie izdevumi ir valsts nodeva 14 eur. Pārējais ir jūsu pašu brīva izvēle. Gribiet iet pasvinēt restorānā ar tuvākajiem cilvēkiem - lūdzu dariet tā. Gribiet tikai divatā aizbraukt uz kādu spa izbaudīt divvientulību - dariet tā. Gribiet lielu balli ar daudz cilvēkiem un lielu ļembastu - bet lūdzu! Tā ir tikai jūsu divu darīšana! Es šādā gadījumā sarakstītos, ar vedējiem un ģimeni paēstu vakariņas restorānā un nakti pavadītu viesnīcā (nu tā, lai liekas īpašāk). Pēc gada laulātos baznīcā un tad sarīkotu lielu balli.

Lielāka iespēja ir izšķirties, kā pēc laulības noslēgšanas rīkot jaunu balli. Man apkārt neviens tādu nav rīkojis, lai gan solījumi ir bijuši. Pēc tam tas vairs nav aktuāli, būs jaunas vēlmēs un vajadzības kā ģimenei.
Kāpēc visu nerīkot uzreiz?

Precējāmies pirms 2 mēnešiem. Man bija 19.nedēļa tad, tātad nesen. Precējāmies gan arī zagsā nevis baznīcā, bet ar 50+ cilvēkiem un kārtīgu ballīti. Bēbis pieteicās aprīlī, bet kāzas plānojām jau uzreiz pēc saderināšanās. Viss bija labi.

Cik dzirdēts no citu pieredzes ar "pēc tam kārtīgu kāzu nosvinēšanu" tas nav noticis. Vismaz ne man zināmos cilvēkos.
Sarakstas, bēbis piedzimst un pēc tam tā svinēšana paliek otršķirīga.. jo tu nezini kāda tu būsi pati, cik vieglas/grūtas dzemdības, un kāds bērns, čīkstulis vai mierīgs.

Kādu "pēc tam" tad Tu taisies svinēt? Nē, nu var jau 23. jūnijā izdekorēt eglīti un sacept piparkūkas, bet IMHO tas ir kaut kas galīgi ne par tēmu. Vai nu svin tad, kad ir ko svinēt, vai nesvin nemaz.

Zinu vienu pāri, kas tiešām sarakstījās un pēc pāris mēnešiem (pēc bērna piedzimšanas) rīkoja kāzas baznīcā ar lielo ballīti. Viss jau jauki, tikai pirms svinēšanas sievai bija arī vecmeitu ballīte, kas gan likās augstākā mērā muļķīgi.
Tas gan arī vienīgais piemērs, kuri ir īstenojuši šādu plānu. Visiem citiem tas ir palicis sarunu līmenī.
Mēs precējāmies pa vienkāršo (tiesa ne stāvoklī esot)-izmaksas visam kopā zem tūkstoša, jo negribējām variantu ar sarakstīšanos un vēlāku ballīti, bet lielu nevarējām atļauties. Izdarījām kompromisu- "studentu" tipa kāzas bez viesu namiem, fotogrāfs uz fotosesiju divatā (2h), sarakstīšanās dzimtsarakstos tikai ar lieciniekiem utt. Joprojām neko nenožēloju. Sanāca gan īstenot sapni par apprecēšanos, gan skaistas bildes, gan jauka un omulīga ballīte. Kam svarīgas princešu kāzas tas protams nederēs, bet mums svarīgāk bija atzīmēt sev svarīgu notikumu ar tuviem draugiem un būt precētiem. :-D

Es arī īsti nesaprotu to "ballīte kaut kad citreiz".
Sanāk, ka tagad saraktīsieties, bet pēc tam vēlreiz precēsieties? 2x vilksi balto kleitu? Vai arī vasarā nosūtīsi visiem ielūgumus ar tekstu - nu mēs esam precēti, bet gribam uztaisīt balli?.
.
Es pilnīgi nenosodu, jo katrs dara kā grib, bet man tas liekas ļoti, ļoti neloģiski. Vai nu taisat balli un visus plānotos viesus uzreiz, vai precaties vēlāk.

Es gan varu saprast (pašai gan tā nav bijis, lai gan vienu un to pašu balto kleitu vilku divreiz :D bet tur savādāks stāsts)
Tagad var ar lieciniekiem kaut vai zilā bikškostīmā vai kleitā aiziet nokārtot formalitātes (ticiet man, svinīga un īpaša sajūta būs tāpat! Būsiet vīrs un sieva (tas nekas, ka jūs nebūs salaulājis onkulis svinīgā kleitā ar krustu kaklā un Bībeli rokā. Un nebūs bijis lielais ļembasts ar dārgu viesu namu un karbonāžu katliem :D you know what I mean. Katram savs!), Jums būs viens uzvārds, jūs būsiet ģimene juridiski, oficiāli un arī psiholoģiski.), būs gredzeni pirkstos. BET pēc tam, ja vēl būs vēlme un nebūs tomēr miera, tad var rīkot laulību ceremoniju ar baznīcu, daudz viesiem, muzikantiem, jautrību , utt.

Mums bija tā, ka vienā dienā vnk aizgājām sarakstīties un nekādu balli nerīkojām. Parasta diena, kārtojām dokumentu juridisko daļu, tā teikt... Nekādas baltās kleitas, nekādas svinības. Un apmēram pēc pusgada bija laulības baznīcā - ar balto kleitu, ielūgumiem, viesu baru, viesu namu, fotogrāfu, mūziku, limuzīnu u.tml. Grezni. Viss pēc pilnas programmas. Iemesls tādai rīcībai gan nebija grūtniecība, bet cits. Nekādu grūtību vai aizkavēšanās ar kāzu svinībām krietnu laiku pēc zagsa nebija, jo abi gribējām ballīti un to visu, kas piederas pie tā. Taču, ja es būtu stāvoklī un kāzas plānotu pēc dzemdībām - nu... man tas neliekas pareizi. Pēc bērna piedzimšanas kāzas, baltā kleita, plīvurs un tas viss - liekas kaut kā vairs ne pa ķeksi... Bez tam arī finansiāli būtu jau citas prioritātes. Un emocionāli vairs nebūtu tas, kad ratos blakus altārim guļ mūsu mazulis. Nu tas manā uztverē nav īsti vairs tas... Autores gadījumā drīzāk steigtos tomēr sarīkot kāzas pēc pilnas programmas vēl esot stāvoklī, nevis pēc bērna piedzimšanas.

Uh cik dažādi viedokļi katrai.
Nu vēlme ir +/- kā Neons tikai protams baltu kleitu atmetu jau pirmsākumos domājot par šo.
Visticamāk ka paliks pie pašreizējās domas sarakstīties un tā tuvākajiem cilvēkiem/radiem uzklāt galdu, svinīgi pasēdēt.

Es taisītu vnk sarakstīšanos (laulības noslēgšanu) dzimtsarakstu nodaļā ar tuvākajiem un pasēdēšanu kādā kafejnīcā/restorānā un pēc mazā piedzimšanas rīkotu lielāku ballīti (bet ne kāzas) par godu mazā piedzimšanai, tā teikt, raudzības.

Jaestades
Nu raudzības pašas pa sevi.
Bet tā parunājot ar draugu un apspriežot šeit ieteikto un pašu vēlmes tad šis variants +/- arī būs.

Var tak sarakstities un tad velak laulaties baznica ar visam svinibam. Tagad tiri sakartot dokumentus, ta tomer ir daudz ertak, kad viss ir sakartots pirms dzimst berns, uzreiz visu atvieglo. Un ja nav jums nekas pret baznicu, tad var salaulaties pec tam ar visu kleitu un svinibam

Es biju stāvoklī 5. mēnesī, kad precējos.. Bija i balta kleita i plīvurs.. puncītis bija neliels. Bija kolosāli un nosvinējām godam.. Tuvāko radu lokā.. ap 40 cilv. Otrā dienā paēdām brokastis ar palikušajiem un braucām mājās. Protams pirtī pati negāju un baseinā nelecu :-D Bet mani tas nesatrauca. Jutos super labi. Sākumā ar likās kā nu būs utt.. Jo pašsajūta nebija no tām superīgākajām, bet tajā dienā kaut kā pagaisa sliktumi un ļāva man izbaudīt visu kā pienākas..(l)

Iesaku rīkoties, kā sirds kāro.. domāju, ka arī pēc vienkāršas sarakstīšanās jums būs svinīgāks noskaņojums, tāpēc nav slikta doma kopīgi ieturēt maltīti un pacienāt tuvākos ar šampanieti.
Ballīti var vienmēr sarīkot kaut kad tālākā nākotnē (pieļauju, ka tuvākajā nākotnē pasaule griezīsies ap mazuli)... Tev pat nav jābūt baltā kleitā, bet gan vienk jestram kopā sanākšanas pasākumam.