Pašai aug meita, kurai šobrīd ir bērnudārza periods. Bērnudārzā nav speciāli izdalīts, ar kādām mantām kurš grib vai drīkst spēlēties - katrs bērniņš spēlējas ar to, ar ko vēlas. Par apģērbu... hmmm... tādā vecumā (1-3 gadi) manuprāt, ir svarīgāk, lai tam mazajam ir ĒRTI iepazīt pasauli sev apkārt, līdz ar to - es, piemēram, vispār neiespringstu uz sevišķu kleitu vai svārku uzspiešanu savai meitai, jo rāpošanas laikā un sperot pirmos soļus viņai bija grūti (un pat reizēm bīstami) valkāt kleitas (var uzkāpt malai un tādējādi nokrist uz sejas...). Tagad viņa pati dažkārt speciāli pieprasa kleitu vai princešu svārkus, bet citreiz kategoriski nepiekrīt tos vilkt. Aŗī mantu izvēle ir pakārtota noskaņojumam un, būsim godīgi - mantas nesastāv tikai no lellēm vai mašīnām! Ir pilns ar "unisex" tipa attīstošajām rotaļlietām, bet tas jau uzreiz nenozīmē bezdzimuma/dzimumneitrālu audzināšanu.
.
Un vispār, es ar prieku vēroju kā viņā dabiski attīstās gan vēlme apmīļot un apčubināt savas lelles, lāčus un citus zvērus, vizināt tos ratos, likt gulēt, gan, kā viņa var spēlēt futbolu ar tēti, skriet pa pagalmu, meklējot kokus, akmeņus u.t.t., braukāties ar mašīnām, jūsmot par lidmašīnām u.t.t. VIŅA IEPAZĪST PASAULI, bet dzimuma identitāte lai nāk pati no sevis pakāpeniski. Tādēļ vien, ka kāds jūtas apspiest nezuskatu, ka būtu tagad visi jau no mazotnes jāpadara par sevi dzimumiski neidentificējošām būtnēm. Nu, tā, piedodiet, tā daba nefunkcionē...