Biroja darbs naktīs

Strādāt naktī ir nāves smaka. Pa dienu guli vai staigā kā zombijs. Cilvēka ķermenis nav piemērots nakts darbiem, bet šad tad jau var pastrādāt. Ilgtermiņā ļoti slikti iedarbojas uz veselību. Ja ir iespēja izvēlēties, tad nekad neņem nakts darbu.

Nē, es tomēr ātrāk sāku - ātrāk beidzu!
Man gan visos darbos ir bijis fleksibls grafiks un tomēr labāk izvēlos ierasties ātrāk, lai vakars brīvs!

ja man būtu 8.00 jāsāk strādāt, es nezinu... studijas (sen) es pārlaidu, neejot uz agrajām lekcijām. jo bezjēdzīgi.
kārtīgi sākot darba gaitas, pamatā strādāju drīzāk no 20.00 līdz 4.00.
tagad ir nobīdījies uz 11-12 līdz pusnaktij apmēram. ar brīvu izvēli.

Tas būtu ideāls darbs.
Lai gan saeimā ir labāks, jo tur nav obligāti jāierodas.

Es piederu pie "pūcēm", tāpēc produktīvāks esmu uz vakara pusi. Es varētu kādu laiku pastrādāt naktī un tā arī iepriekš ir darīts, bet tomēr ne visu laiku.

Strādāt naktī ir nāves smaka. Pa dienu guli vai staigā kā zombijs. Cilvēka ķermenis nav piemērots nakts darbiem, bet šad tad jau var pastrādāt.

Nu bet tieši tāpēc jau mēs visi esam tik dažādi. Un ne velti ir cilvēki-"cīruļi" un cilvēki-"pūces". Es, piemēram, kopš sevi atceros, vienmēr esmu bijusi izteikta "pūce" un jau gadiem dzīvoju tieši tādā režīmā - darbs naktīs, miegs pa dienu, ap plkst. 14:00 mostos un atkal esmu gatava jaunai dienai. Esmu vairākkārt mēģinājusi pielāgoties "normālam" dzīves ritmam, taču tieši tad veselība sāka streikot, pa dienām lūzu nost, sākās nenormālas galvassāpes, reiboņi, slikta pašsajūta, kā rezultātā sapratu, ka mans ķermenis nav pielāgots tieši rītiem un dienas pirmajai pusei, līdz ar to uzskatu, ka nav tādi "ir piemērots"-"nav piemērots" - katrs pats labāk zina kurā diennakts stundā jūtas vislabāk un visproduktīvāk.

Es esmu visu dziivi stradaajusi nakstmainas,diennaktis -loti patika,jo tad vairaakas dienas bija briivas.
Man loti patiik celties 5am!Tas ir mans laiks,esmu ceelusies veel agraak,kad darbaa bija jaabuut 5am!

Esmu strādājusi gan naktsmaiņas(22-8.) gan vakara maiņas (15-23), gan rīta (7-15).
Naktsmaiņas bija šausmas. Bija retas reizes, kad jutos labi, bet parasti jau ap pl. 3 sāku slēgties ārā. Izgulēties bija ļoti grūti, neatkarīgi, cik ilgi gulēju. Pēc pamošanās tapat vel kādas 3 stundas staigāju, nesaprotot, kas notiek. Man pat bija grūti starp nakstmaiņām aiziet uz veikalu, nemaz nerunājot par laiku jebkam citam.
Visvairāk enerģijas man bija vakara maiņās, bet neteiktu, ka patika darba laiks. Jā, vienmēr biju izgulējusies, gāju gulēt normālā laikā un biju aizmirsusi, ko nozīmē celties ar modinātāju. Bet man ļoti nepatīk darīt savas ikdienas darīšanas, zinot, ka vēlāk jaiet uz darbu. Es tā kā pirms darba jau atpūšos, izdaru, kas jāizdara, bet mani tas brīvais laiks pirms darba savā veidā tik ļoti nogurdina, ka par darbu vēlāk domāt negribu + atkrīt jebkādas izklaides ar draugiem un ģimeni, jo parasti visi atbrīvojas tikai vakaros.
Tā kā izvēlos labāk pamocīties ar celšanos agri, toties diena paiet ļoti ātri, un tu jau esi brīvs pl. 15 un visa diena brīva.
Kā ari man ļoti patīk 12h darba diena. Ir ļoti nogurdinoši, toties reāli vairāk kā 15 dienas mēnesi ir brīvas.

:-)

Man vislabāk patīk 10-18, jo var no rīta normāli izgulēties un sagatavoties dienai, tāpat pēc darba ir laiks, lai palasītu grāmatu, satiktos ar draudzeni, pasportot, aiziet uz filmu.
Naktī strādāt negribētu, jo tad jāguļ dienas laikā, principā iznāk, ka darbs diktē dzīvi tādā gadījumā.

Man nav tādas diennakts stundas kurā esmu visproduktīvākā, bet tikai naktīs strādāt nepiekristu. Negribētu, ka iekšējais pulkstenis sagriežas kājām gaisā un organisms pierod ka dienā jāguļ un naktī jāstrādā. Manā darbā ir dažas naktsmaiņas, bet tās es pavelku ar lielām grūtībām. Lai gan esmu pūce un gulēt iet mēdzu vēlu, visu nakti negulēt man tomēr ir smagi. Nākošajā rītā pēc negulētas nakts parasti sāp galva un slikta pašsajūta.