Vīrieši, kuri ienīst sievietes

 
Reitings 586
Reģ: 03.04.2018
26.09.2018 21:30 |
 
Reitings 286
Reģ: 15.12.2016
Varu paskaidrot, kā es to izprovocēšanu domāju izvarošanas vai seksuālās uzmākšanās gadījumos.

Skaidrojums šeit tiešām derētu. Piem., no svešvārdu vārdnīcas, par vārdu ''provokācija'':
1. izaicināšana, musināšana, kūdīšana uz rīcību, kas var kaitēt darītājam; tīša nevēlamas situācijas izraisīšana. 2. med. procesa izraisīšana.
Kad sieviete izprovocē vīrieti sevi izvarot, vai mēs runājam par provokāciju tādā nozīmē, ka viņa vīrieti ir sakūdījusi rīkoties tā, ka viņš nodara kaitējumu pats sev, vai arī tādā nozīmē, ka sieviete ir tīšuprāt izraisījusi sevis izvarošanu?
5% runas sastāda “nu, jā, varmāka vainīgs”

Tas ir pārāk dāsns minējums. Liela daļa šeit ir rakstījuši, ka varmākas ir psihiski slimi. Cilvēks nav atbildīgs par darbībām, kuras veicis psihiskas slimības iespaidā. Viņu aiz žēlsirdības var ārstēt, taču ne vainot un sodīt.
29.09.2018 21:39 |
 
Reitings 2520
Reģ: 30.01.2017
Rīdziniec, Tev patīk (un sanāk) meklēt, atrodi man lūdzu statistiku par noziegumu attiecību izglītotu un neizglītotu cilvēku vidū. Un lūdzu objektīvu statistiku, nevis 5 linkus uz rakstiem no apšaubāmiem interneta avotiem par maniakiem-miljonāriem ;-)
29.09.2018 21:41 |
 
Reitings 3665
Reģ: 23.06.2016
Un kam tu īsti veltīsi rakstu par to, ka varmākam tā nevajag darīt? Kā Zinas tante teica, ka diez vai šeit uzturās varmākas un vēl sazin kādi (izņemot, protams, mani, pēc nerātnās domām). Šinī gadījumā, manupraāt, produktīvāk ir ieteikt, vai pamācīt, kā izvairīties vai samazināt iespēju tikt izvarotai, jo tomēr, šī attiecīgā foruma auditorija, lielākoties, ir tieši sievietes arī gados ļoti jaunas.
Man komentārs pauž manu viedokli, un uzskatu, ka esmu sabiedrības daļa. Var tam nepiekrist, bet esmu novērojusi, ka cilvēka rīcību ietekmē arī sabiedrība apkārt (vismaz viens no faktoriem) - apkārtējo attieksmi uztver gan jaunieš, gan bērni. Pat, ja pats izvarotājs savu uzvedību nemainītu, tad stipri ticu, ka sabiedrībā, kura neuzklūp upurim, audzis vardarbības upuris (ne tikai izvarošanas, ne tikai sieviete, starp citu) drīzāk meklētu palīdzību, kā rezultātā lielāks potenciāls, ka a) upuris saņems vajadzīgo atbalstu, lai tiktu pāri traumai (šeit der atcerēties, ka mēdz būt gadījumi, kad vardarbības upuris pats vēlāk kļūst par varmāku), b) varmāka tiktu apturēts, kas pasargātu citus potenciālos upurus, c) ja apkārtējo attieksme apturētu kaut vai tikai dažus potenciālos varmākas, manuprāt, tas jau ir diezgan pozitīvs rezultāts.
Un, godīgi sakot, kā jau šeit minēja - izvarotas netiek tikai jaunas meitenes, kuras izklaidējas ne tā, kā šeit tiek uzskatīts par “pareizu”, bet tas jau laikam vairs nav svarīgi, jo tiem pārējiem ir grūtāk uzbrukt, ne ;-)?
29.09.2018 21:44 |
 
Reitings 3665
Reģ: 23.06.2016
Tas ir pārāk dāsns minējums. Liela daļa šeit ir rakstījuši, ka varmākas ir psihiski slimi. Cilvēks nav atbildīgs par darbībām, kuras veicis psihiskas slimības iespaidā. Viņu aiz žēlsirdības var ārstēt, taču ne vainot un sodīt.
Gribēju parādīt, ka pamanīju un novērtēju tos dažus kautrīgos “būt varmākai ir slikti” piemetinājumus.
29.09.2018 21:51 |
 
Reitings 286
Reģ: 15.12.2016
Rīdziniec, Tev patīk (un sanāk) meklēt, atrodi man lūdzu statistiku par noziegumu attiecību izglītotu un neizglītotu cilvēku vidū.

Meklēt nemeklēšu (gan jau pati vari), bet izvarotāji tiek klasificēti vairākās grupās, nevardarbīgākajā no kurām iekrīt zemu izglītotais sabiedrības slānis, turpretī fiziski agresīvākajā (kas bieži ir saistīta ar mērķtiecīgu sievietes spīdzināšanu, baudas gūšanu no viņas ciešanām, nogalināšanu, ķermeņa sadalīšanu gabalos utt.) - universitāšu grādi un white collar profesijas. Tīri trivia, dari ar to, ko vēlies.
29.09.2018 21:52 |
 
Reitings 2520
Reģ: 30.01.2017
Drusku offtopic, bet palasot FB ceļojošos rakstus par pannu un palagu pārdevējiem, kas braukā no mājas uz māju laukos, gribētos jautāt, kāpēc vecīšiem neviens nepiekodina nevērt vaļā durvis svešiniekiem, kā to māca maziem bērniem. Pēc tam sūdzas - esot apzagti, pazudušas sudraba karotītes vai mazbērnu nopirktais telefons. Bet kamdēļ tad vispār šie cilvēki tiek laisti iekšā?
Un par bērniem. Viņi tik bieži kļūst par upuriem, jo ir pirmkārt fiziski nespējīgāki, jo īpaši pavisam maziņie, kā arī nav attīstīta spriestspēja. Bērns labu no ļauna PATS sāk atšķirt tikai pēc 7 gadu vecuma. Līdz tam viņam var iestāstīt teju jebko un sagrozīt pasaules uztveri pilnībā. Taču bērnus mēs pie tā nu nekādi nevaram vainot, tikai no mazotnes stāstīt par lietām, ko dara pieauguši cilvēki - tātad - izglītot. Bet pieaudzis cilvēks vai vecāks cilvēks, nu johaidī. Galva taču visiem ir uz pleciem, ne? Kāpēc to tik reti izmantojam, lai apsvērtu savu rīcību iespējamās sekas? Ver vaļā durvis svešiem, kāpj svešās mašīnās, uzticas no pirmā momenta.
29.09.2018 21:55 |
 
Reitings 1180
Reģ: 21.02.2018
Zinas tante, mēdz teikt, ka veci cilvēki un bērni abi ir vienā prātā, tāpēc es nebrīnos, ka ver vaļā durvis svešajiem. Protams, ja runājam par tiešām veciem cilvēkiem.
Ja ir runa par vienkārši pieaugušiem cilvēkiem, tad tev piekrītu.
29.09.2018 21:58 |
 
Reitings 3665
Reģ: 23.06.2016
Drusku offtopic, bet palasot FB ceļojošos rakstus par pannu un palagu pārdevējiem, kas braukā no mājas uz māju laukos, gribētos jautāt, kāpēc vecīšiem neviens nepiekodina nevērt vaļā durvis svešiniekiem, kā to māca maziem bērniem. Pēc tam sūdzas - esot apzagti, pazudušas sudraba karotītes vai mazbērnu nopirktais telefons. Bet kamdēļ tad vispār šie cilvēki tiek laisti iekšā?
Kad strādāju slimnīcā, tad tiem upuriem, kurus es satiku bija vecuma demences, Alcheimeri vai citi smadzeņu darbību ietekmējoši stāvokļi, kuri apgrūtina (ne obligāti konstanti - var gadīties, ka epizodiski) spriestpēju, atmiņu, lēmumu pieņemšanu un citus kognitīvos procesus.
29.09.2018 21:58 |
 
Reitings 2520
Reģ: 30.01.2017
probability, neko jaunu nepateici, gluži mucā arī neesmu augusi. ;-) Motīvi arī ir dažādi, viens no galvenajiem ir psihiskās novirzes, taču statistiski pret barbariem parastajiem (jo īpaši musulmaņu valstīs, Āfrikas valstīs un kaut vai lauku miestu dzērāju vidū) tādu ir mazāk, nekā vienkārša lopiskuma un rokas celšanu, lai mestu sievietei ar akmeni, jo arī tēvs tā darīja. Tā vismaz gribētos ticēt.
Oficiālu statistiku meklēt ir slinkums |-)
29.09.2018 21:59 |
 
Reitings 3665
Reģ: 23.06.2016
Dažkārt šādas apkrāpšanas vai citas nelaimes bija katalizators vecāku cilvēku uzraudzības organizēšanai, jo pazīmes nesākās tā uzreiz un bija grūti pamanāmas.
29.09.2018 22:01 |
 
Reitings 2520
Reģ: 30.01.2017
Nu pag, dāmas, es te runāju par psihiski VESELIEM gados vecajiem cilvēkiem (tiem, kam iekrīt upura loma) demence un tās efekti, manuprāt ir skaidri arī otrklasniekam.
29.09.2018 22:01 |
 
Reitings 2520
Reģ: 30.01.2017
No Rīdzinieces tikai linki no skandaloziem rakstiem, statistiku neredzu. |-)
Tiešām būs pašai jāmeklē? Ehhh....
29.09.2018 22:03 |
 
Reitings 23705
Reģ: 26.08.2015
Te varetu likt csimtiem piemeru..ari tas calia kas pern nogrieza jainao suevinai roku un sacirta piekstus bijaxar lpti labuizglitibu
29.09.2018 22:05 |
 
Reitings 23705
Reģ: 26.08.2015
Bet ok naivo turpon domat ka bagatie un izglitotie ir engeli...in atatiatikq bua tikai ATKLATAS lietas..cik parejo...ne jau vekti va darbigus un bernu porno nereti apmaksa un paduta onkuli ar naudu!!!!!!
29.09.2018 22:07 |
 
Reitings 3665
Reģ: 23.06.2016
Hmmm...varbūt tomēr tā kritiskā domāšana kaut kā ir ietekmēta, grūti pateikt. Vai arī krāpnieks spēj büt ļoti pārliecinošs - vieglāk jau spriest par to kā vajadzēja pēc notikušā. Ziņas tante, Tu runa par kādu konkrētu gadījumu?
29.09.2018 22:07 |
 
Reitings 3665
Reģ: 23.06.2016
Atvainojos - Zinas tante (stulbais autocorrects) (t)
29.09.2018 22:07 |
 
Reitings 2520
Reģ: 30.01.2017
Vai es Tev kaut kur teicu, ka izglītotie ir 100% pūkaini kaķēni? (t)
29.09.2018 22:08 |
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties vai autorizēties, lai pievienotu atbildi!
   
vairāk  >

Aptauja

 
Vai forumā publiski vajadzētu rādīt arī negatīvos vērtējumus (īkšķis uz leju) komentāriem?
  • Jā, jāredz arī negatīvie vērtējumi
  • Nē, lai paliek redzams tikai pozitīvais vērtējums
  • Nezinu, nav viedokļa
  • Cits