Varu paskaidrot, kā es to izprovocēšanu domāju izvarošanas vai seksuālās uzmākšanās gadījumos.
5% runas sastāda “nu, jā, varmāka vainīgs”
Un kam tu īsti veltīsi rakstu par to, ka varmākam tā nevajag darīt? Kā Zinas tante teica, ka diez vai šeit uzturās varmākas un vēl sazin kādi (izņemot, protams, mani, pēc nerātnās domām). Šinī gadījumā, manupraāt, produktīvāk ir ieteikt, vai pamācīt, kā izvairīties vai samazināt iespēju tikt izvarotai, jo tomēr, šī attiecīgā foruma auditorija, lielākoties, ir tieši sievietes arī gados ļoti jaunas.Man komentārs pauž manu viedokli, un uzskatu, ka esmu sabiedrības daļa. Var tam nepiekrist, bet esmu novērojusi, ka cilvēka rīcību ietekmē arī sabiedrība apkārt (vismaz viens no faktoriem) - apkārtējo attieksmi uztver gan jaunieš, gan bērni. Pat, ja pats izvarotājs savu uzvedību nemainītu, tad stipri ticu, ka sabiedrībā, kura neuzklūp upurim, audzis vardarbības upuris (ne tikai izvarošanas, ne tikai sieviete, starp citu) drīzāk meklētu palīdzību, kā rezultātā lielāks potenciāls, ka a) upuris saņems vajadzīgo atbalstu, lai tiktu pāri traumai (šeit der atcerēties, ka mēdz būt gadījumi, kad vardarbības upuris pats vēlāk kļūst par varmāku), b) varmāka tiktu apturēts, kas pasargātu citus potenciālos upurus, c) ja apkārtējo attieksme apturētu kaut vai tikai dažus potenciālos varmākas, manuprāt, tas jau ir diezgan pozitīvs rezultāts.
Tas ir pārāk dāsns minējums. Liela daļa šeit ir rakstījuši, ka varmākas ir psihiski slimi. Cilvēks nav atbildīgs par darbībām, kuras veicis psihiskas slimības iespaidā. Viņu aiz žēlsirdības var ārstēt, taču ne vainot un sodīt.Gribēju parādīt, ka pamanīju un novērtēju tos dažus kautrīgos “būt varmākai ir slikti” piemetinājumus.
Rīdziniec, Tev patīk (un sanāk) meklēt, atrodi man lūdzu statistiku par noziegumu attiecību izglītotu un neizglītotu cilvēku vidū.
Drusku offtopic, bet palasot FB ceļojošos rakstus par pannu un palagu pārdevējiem, kas braukā no mājas uz māju laukos, gribētos jautāt, kāpēc vecīšiem neviens nepiekodina nevērt vaļā durvis svešiniekiem, kā to māca maziem bērniem. Pēc tam sūdzas - esot apzagti, pazudušas sudraba karotītes vai mazbērnu nopirktais telefons. Bet kamdēļ tad vispār šie cilvēki tiek laisti iekšā?Kad strādāju slimnīcā, tad tiem upuriem, kurus es satiku bija vecuma demences, Alcheimeri vai citi smadzeņu darbību ietekmējoši stāvokļi, kuri apgrūtina (ne obligāti konstanti - var gadīties, ka epizodiski) spriestpēju, atmiņu, lēmumu pieņemšanu un citus kognitīvos procesus.
586
