Tas ir kaut kāds pusaudžu kolektīvs?
Var saprast ka cilvēki grib veidot draudzigas attiecības darbā utt, bet aprunāt un atstumt kādu jo viņš uz darbu iet strādat un sasniegt savus mērķus nevis draudzēties un pusdienot ar kolēğiem...?? Kaut kāda skolnieku līmeņa attieksme jums tur.
To pašu gribēju rakstīt.
Es, kā introverts cilvēks, kurš, pat ja ļoti grib komunicēt ar citiem, bieži vien saskaras ar reālām grūtībām to darīt, jo ir kauns, uztraukums, neveikla sajūta, bailes utt., ciest nevaru to, ka visa pasaule bez maz vai tiek pakārtota ekstravertajiem. Un, ja kolektīvā būs viens introverts cilvēks, tad viņš tiks aprunāts un apsmiets. Un kāpēc? Tāpēc, ka jūtas neveikli pusdienojot kopā ar citiem? Tāpēc, ka pēc darba grib vienatnē mājās palasīt grāmatu, nevis dzert kopā ar kolēģiem? Tāpēc, ka klusām dara savu darbu, nevis ar visiem kopā iet pīpēt un klačoties? Goda vārds, brīžiem kad lasu tos stāstus no sērijas
"ja nedraudzējas ar citiem un nepiedalās kolektīva ballītēs, tātad dod pamatu tikt aprunātam un apsmietam" rada sajūtu, ka to raksta pusaudži, nevis pieauguši cilvēki.
Ja par tēmu, tad es kolektīva rīkotā pasēdēšanā piedalītos vienreiz mēnesī, tā arī pasakot, ka ikdienas ritms ir tik steidzīgs, ka brīvdienās vēlētos atpūsties, veltīt laiku saviem draugiem, ģimenei. Ja kādam kas nepatīk, tad tā nav mana problēma, jo uz darbu eju strādāt, esmu draudzīga un pieklājīga, bet netaisos katru nedēļas nogali pavadīt ar kolēģiem tikai tāpēc, lai kādam izpatiktu. Par laimi paveicies, ka, neskatoties uz to, ka strādāju lielā kolektīvā, katram kolēģim ir sava dzīve un savi brīvā laika pavadīšanas veidi, tāpēc katrs dara ko grib - pēc darba iet uz bāru iedzert vai pa taisno dodas mājās.