Tuvojoties radu saietam, sāku vārīties. Ir viens radinieks, kas regulāri pārbauda manu pacietību. Skaidri zinu, ka neko sliktu neesmu ne izdarījusi, ne pateikusi. Jo tiekamies ~2x gadā un ārpus svētkiem nesazināmies, bet katru reizi mēģina man iekost un iedzelt pat tad, ja vispār atrodos galda otrā galā.
Parasti tikai pasmejos vai vnk izliekos, ka neko nedzirdu. Bet to taču redz arī pārējie, kas domā, ka visa inde, ko viņš gāž varētu būt taisnība, ja neaizstāvos.
Ja sākšu aizstāvēties, tad vispār visi radi trīs mēles par mani.
Ko man darīt?
Kādi ir piemēri?
Gadu garumā šādi:
Ierauga, ka man ir gēla nagi. Bļauj pāri visam galdam maniem vecākiem :"jūs viņai tās muļķības apmaksājat? darīt nav ko?" Pirmkārt es pati pelnu un man neviens naudu nedod, otrkārt paša meitām ir pieaudzētie nagi un garāki nekā man.(e)
Man piemēram ir sajūta kā pēc pliķa. Nu nevaru es atcirst. Citi vēl padomās, ka klusēšana piekrišana.
Tiek runāts par skolām. Pēkšņi man prasa:"ko tu tur pabeidzi, kaut kādu arodeni vai vakarskolu?" Pirmkārt man ir maģistra grāds normālā zinātnē, otrkārt pat skolā biju pie labiniekiem un teicamniekiem. Nesaprotu???(e)
Pagājušo reiz visi fočēja apkārtni, jo bija pasākums dabā. Pienāk pie manis un saka: tu laikam es atkarīga no virtuālās pasaules, žēl, ka nav izdomāts, ka kameras varētu pierē iemontēt.
Pirmkārt fočēja 90% no viesiem, otrkārt, kāda atkarība, ja neesmu instagram ne draugos???
Es nesaprotu, ko tas cilvēks grib no manis. Ko es varu būt izdarījusi cilvēkam, ar ko tiekos 2x gadā un ikdienā vispār nesarunājos, nekādu kopīgu darīšanu nav bijis???
Vai man tiešām jāsāk cirst pretī ar faktiem??? Jāpaliek rupjai? Man asaras nāk acīs sākot domāt par tuvojošos radu saiešanu. Rokas trīc, atkal kodīs dzīvā miesā.
Sorry ka tik gari, varbūt kāda var dot padomu.
:'-(