Kad mazbērnus?!

P.S Ir arī frāzes no viņu puses-Jūs vispār kopā guļat? Vajag jums kopā pagulēt. Ļoti nesmuki tā teikt ,manuprāt,attiecībā pret mums!

Man liekas, 21 ir par agru, lai apkārtējie gaidītu no sievietes, ka viņa tūlīt taisas kļūt par māmiņu. Protams, ir tādas, kas šajā vecumā jau ir jutušas un piepildījušas šo vēlmi, kā arī tādas, kas neplānoti kļuvušas par mammām un ir priecīgas, bet vairums vēl bērnus apzināti steidzami neplāno. Nu paskaidro drauga vecākiem, ka vēl neesi pietiekami nostabilizējusies savā dzīvē (vai citus iemeslus, kāpēc vēl bērnus negribi) un pasaki, ka kad būsiet gatavi, paši viņiem paziņosiet! :-D;-)

Mana drauga vecāki arī nesen uzstājīgi uzdeva šo jautājumu, bet mums gan ir cita situācija - man ir 25 un esam kopā 6 gadus. Teicām, ka šobrīd apzināti necenšamies tikt pie bērna, bet ja būs, tad būsim priecīgi. Vairs šo tēmu nav aizskāruši.:-)

Saki, ka sākumā domāsiet par kāzām, un tad tikai par bērniem. :D
Kopumā uzskatu, ka tas ir nepieklājīgs jautājums, un galīgi nav viņu daļa. Galu galā, varbūt jūs vispār negribat bērnus?! Ja tik ļoti uzstājīgi to pasniedz tad, saki, lai paņem sev suni - varēs auklēties.

Es tavā vietā tā arī pateiktu, ka negribu vairs dzirdēt jautājumus par bērniem. Nesaprotu šito uzbāšanos ar jautājumiem par kāzām, bērniem utt. :-|

Šo tēmu zinu, jo arī pati tam eju cauri. Mani tas katru reizi uzvelk un patiešām kaitina. :-D Bet vecākus es vēl spēju saprast, bet svešu cilvēku bāšanos un interesi gan nesaprotu, piemēram, attālāku paziņu. Neesmu izdomājusi, kā lai vienlaicīgi pietiekami strupi un asprātīgi varētu atbildēt, lai otram cilvēkam vairs negribētos uzdot šādus jautājumus, liekot noprast, ka tā nav viņu daļa, bet, protams, lai tas nebūtu tik nepieklājīgi, ka otrs cilvēks sāk uzskatīt Tevi par neaudzinātu trolli. :-D
Saki, ka šobrīd Jums ir citas prioritātes - pabeigt skolu Tev, abiem iekārtoties darbā, lai ir savi ienākumi un ieplānot arī kāzas, jo gribētu mazo laulībā un arī atsevišķu dzīvesvietu. Jo tas ir tikai normāli un vecākai paaudzei vismaz par kāzām un bērnu pēc laulībām vajadzētu piekrist un saprast. :-D

man laikam palaimējies ar ģimeni, neviens nebāžās virsū ar tādiem jautājumiem (arī māsai, kas ir jau 3 gadus kā precējusies). laikam labi, ka visi apkārt vēlu veidojuši ģimenes, mazāk spiediena :D
mēģini pateikt, ka vēl pāris gadus nav plānots. varbūt būs miers tos pāris gadus :D

Malta un malta tēma, pameklē vecās diskusijas vai izdomā, ko pateikt. Un draugam mēles nav?

Man arī ar tādiem jautājumiem bāžas virsū un vēl piekodina ka jābūt meitenei (drauga brāļa ģimenē tikai puikas). Saka ka nākamo 5 gadu laikā jābūt. Vēl uzbāžas ar jautājumu par ticību, jo neesmu ne kristīta ne vispār bijusi baznīcā :-D Jūtu drīz vadzis plīsīs un pateikšu kaut ko sliktu, bet nu laikam labāk vienu dienu ir pateikt visu nevis attaisnoties, ka būs kad maģistru pabeigšu. Tas dod tā kā termiņu viņiem un ja pēc tam nebūs tad atkal sāks un vēl vairāk.

Kā tiešām likāt saprast,ka bērnus neplānojat tuvākajā laikā?

Skaidri un gaiši pasakat to, ko tagad šeit raksti, ne caur puķēm. Mana pieredze rāda, ka, vecāki saprotot situāciju, arī norimstas ar jautājumiem.

Man neviens nebāzās ar šādiem jautājumiem, bet žēl , ja kāds man būtu pastāstījis visu ātrāk , es dzemdētu 20mit gados

Vislabākā atbilde, ka nevēlies ārlaulības bērnu, bet draugs vēl nav bildinājis un tāpēc bērni tiek atlikti. Pēc tam- gribu divus vai trīs bērnus, bet neesam vēl sakrājuši naudu 4 istabu dzīvoklim/ mājai.

Man šķistu loģisks arguments, ka nevēlaties bērnus pirms laulībām. Tomēr, ņemot vērā, ka drauga vecāki turpina ar šiem jautājumiem uzbāzties, tad secinu, ka draugs pretī viņiem neko nesaka, var gadīties, ka viņi sāks bakstīt viņu, lai šis tevi bildina. Beigās tiksi pie bildinājuma, ko viņš nemaz vēl nevēlas, tikai, lai vecāki liktos mierā.
Nezinu kādas tev ir attiecības ar drauga vecākiem, bet spriežot pēc sevis, es nevaru tik pat asprātīgi atcirst pretī drauga vecākiem, kā to varu atļauties pret saviem radiniekiem. Tad nu atliktu vienīgi paskaidrot kādēļ vēl bērni nav plānā, lai arī kādi būtu tie argumenti - nevēlaties pirms kāzām, pirms nav savs dzīvoklis/māja, kur būtu vietas arī bērnam, pirms neesi pabeigusi augstskolu, ieguvuši stabilu darbu, utt. Ja nu arī pēc šīs sarunas turpinātos jautājumi, tad mierīgi atgādinātu, ka neesat vēl sasnieguši to, lai pašlaik varētu atlauties bērnus.

Draugs atbalsta mani un ir teicis,ka neplānojam bērnus tuvākajā laikā,bet tas viņus neaptura katru reizi to jautāt;-)

Pasaki, ka katru reizi, kad viņi tev prasīs, atliksi bērnus par gadu. Piecas reizes jau paprasīja - tātad ātrāk par 5 gadiem mazbērnus nesagaidīs.

Vnk atbildēju, ka nesagaidīs un viss, pārējos jautājumus par šo tēmu izlikos nedzirdam un aizgāju prom, ja kaut ko jautā nemaz neatbildu, vnk aizeju prom, ilgs laiks nepagāja un jautājumi apstājās.

Kad man bija 21, mani arī tincijāja gan pašas, gan tā laika drauga vecāki. Biju ļoti kategorski pret bērniem, un to arī neslēpu.
Tagad radiņi liek mieru, ir sapratuši, ka būs, tad kad būs un tā kā bija - kad visi precējās un taisīja bērnu 20gadīgi - tā vairs nebūs.. Toties nu ir uzlidojums no draudzenēm un paziņām, kas pašas tikko pie bēbjiem tikušas.

21- gadīgai meitenei ko tādu tik uzstājīgi jautāt nudien ir ļoti jocīgi.
Nu es Tavā vietā pateiktu, ka man taču vēl tikai 21 gads, man taču daudz par agru domāt par bērniem, ir citas lietas, kas ir vispirms dzīvē jāsakārto un pats galvenais, pirms radīt bērnus, ir jāapprecās! Un, galu galā, tā arī pateiktu, ka tas nav pieklājīgs jautājums un, lūdzu, vairs to nejautājiet!
Es tiešām brīnos, kāpēc tik daudziem cilvēkiem ir tik grūti atklāti pateikt savas domas! Kāpēc jāizdomā kaut kas aplinkus, lai tikai izklausītos pieklājīgāk? Ja jāaizstāv sevi, tad visbiežāk jāsaka tieši acīs kā ir, pat, ja kāds skarbāks vārds jāpasaka.

draugam 24... paši tad jau arī agrie vecāki... saki, lai paši uzcērt sev sīko, ja tik ļoti gribas

Es gan tava vietā drauga vecākiem neko neteiktu, nevajag ar viņiem sanaidoties, jo tu nezini kā viņi to uztvers, es drīzāk tavā vietā pateiktu tavam draugam, lai viņs šo lietu nokārto, kas, manuprāt, būtu bijis jau jaizdara, tad, kad visa šī uzmākšanas sākās. Pagātnē esmu bijis līdzīgā situācijā, kur es saviem seņčiem acīs arī pateicu un uzstādiju ultimātu, ja šādas lietas tik jautātas (man vai to laiku draudzenei) ģimenes saietos, tad šī ir pēdējā reize, kad mēs vispār uz tādiem ierodamies. Viss, pēc tam vairāk šādu situāciju nebija.