Nedomāju, ka ir jēdzīgi salīdzināt kažoku, kas ir iegriba, un gaļas produktus, kas ir vajadzība.
Bez kažoka mierīgi var iztikt. Un tikai nevajag stāstīt, ka, redz, katram ir sava aukstuma izjūta un ka kaut kā vajag sasildīties. Ja tev ir tik auksti, tad pērc kaut kādas mākslīgās kažokādas un sildies bolīdamies. Tas pats ir arī ar ādas apaviem un somām.
Esmu pret nežēlīgu izturēšanos pret dzīvniekiem u.tml
Neredzu attaisnojumu aizliegt nogalināt dzīvniekus viņu kažoku dēļ, bet turpināt viņus nogalināt kotlešu dēļ.
Šīs iespējas nepadara jūs par liekuļiem, jo kaut kā darīšana vienmēr ir labāka par nekā nedarīšanu. Viss sākās ar mazumu. Savukārt būšana par labu cilvēku tikai vārdos (to un šito neatbalstu, bet petīcīju neparakstīšu, jo.. Absurdi argumenti) vai vispār nekā nedarīšana padara jūs par egoistiem, kas nedomā ne par dzīvniekiem, ne par vidi.
Esmu pret nežēlīgu izturēšanos pret dzīvniekiem u.tml., taču šo petīciju neparakstīšu. Neredzu attaisnojumu aizliegt nogalināt dzīvniekus viņu kažoku dēļ, bet turpināt viņus nogalināt kotlešu dēļ.Darīt A ir nepareizi un darīt B ir nepareizi. Nevaram vienlaicīgi aizliegt gan A, gan B, tādēļ nevajag aizliegt ne A, ne B? Tā? Patestēsim, kā šāda "loģika" strādā. Iedomāsimies, ka hipotētiskā valstī ir atļauta gan sieviešu izvarošana, gan ūdeļu spīdzināšana, abas rīcības uzskatām par nepieņemamām, un pragmatisku apsvērumu dēļ nav iespējams novērst abus vienlaicīgi. Tātad, ja tev ir taisnība, tad no tā loģiski izriet, ka šādos apstākļos nevajadzētu aizliegt izvarošanu. Piekritīsi šādam secinājumam un šādā valstī akceptēsi, ka tevi var brīvi izvarot, vai tomēr atteiksies no savas tēzes?
Pirms dzīvnieku tiesībām mani interesē cilvēku tiesības, tādēļ neatbalstu nepamatotus cilvēku brīvības ierobežojumus. Pilnīgi neatkarīgi no tā, vai iegūtais labums no ierobežojumiem skaitās liels vai mazs.Nav nedz nepamatota ierobežojuma, nedz cilvēku tiesību pārkāpumu. Pamatojumam pietiek ar zelta likumu - nedarīt citiem to, ko nevarētu attaisnoti darīt mums pašiem. Mēs nevarētu akceptēt to, ka mēs tiekam iesprostoti būros un slaktēti pat tad, ja mums būtu tādas pašas kognitīvās spējas kā ūdelēm, kamēr mēs drīzāk varam akceptēt to, ka mūsu brīvību uz šādu varmācību pret citiem sabiedrība ierobežo. Un būtu absurdi pieņemt, ka varētu būt tiesības pārkāpt citu fundamentālākās tiesības, ja vien nav runa par tik pat fundamentālām tiesības, un acīmredzami šis nav tāds gadījums.
1821
