Zinot sevi un to, ka nekad neesmu ne domai par bildinājumu, ne domai par kāzām pievērsusi īpašu vērību, es (zinot to, ka arī vīrietis ir tāds pats kā es), zināju, ka tas mirklis būs pilnīgi negaidīts, pat spontāns. Tieši tā arī notika. Braucot automašīnā, mūsu kārtējā road trip'ā (abi esam ceļošanas frīki), uz visskaļāko klausoties mūsu mīļāko dziesmu pie kuras vienmēr dziedu līdzi pilnā rīklē, viņš pavaicāja "Will you marry me?", uz ko atbildēju "Ok" :D Labākus apstākļus, ņemot vērā mūsu abu personības, nemaz nespētu iedomāties. :)