Sākt mācīties no jauna

Arī vēlētos palasīt veiksmes stāstus.
Man nav 35 gadi, esmu jaunāka un joprojām maksāju par savām studijām, tāpēc jaunas saistības nav prāta darbs uzņemties, bet kad šīs beigsies, es arvien vairāk domāju par to, ka vēlos mācīties vēl, jo mana izglītība nav tik pamatīga lai veiksmīgi veidotu karjeru. Nevēlos visu dzīvi pelnīt 500 eiro :-/

Skatos, ka pat bez izglītības manikīri, fitnesa treneri ar C kategoriju pelna krietni vairāk.

MaijaGard, kas tev ir par profesiju?
Un fitnesa trenerim ir jabut izglitibai ;) Tas tā
Manā gadījumā man ar algu nav problēmas, pelnu loti labi. Drīzāk būtu otrādi. Kad jaunā profesija būtu apgūta, būtu jāsāk no apakšas... a pierasts ta pie zināma dzīves līmena

Es tikko iestājos mācīties! Man gan mazliet mazāk gadi un nav bērniņi, bet ir pilnas slodzes darbs, kas bieži vien prasa strādāt arī vēlu vakaros un brīvdienās + mājas solis un lauku īpašums, kur vismaz 1x nedēļā ir jābrauc.
Uzskatu, ka mācīties, pilnveidoties vienmēr vajag, jo par sliktu tas nenāks. Es gan šobrīd pieteicos uz neformālo izglītību - 2 mēneši, ja viss veiksmīgs, tad turpmākās 5dienas vakari un 6dienas tiek norakstītas mācībām :)
Par pieredzi iepriekš...4.kursā biju praksē (vienlaicīgi 3 skolās, jo vienā nevarēju visus priekšmetus savākt), rakstīju bakalaura darbu , piestrādāju divas dienas nedēļā un iestājos autoskolā :D Vai bija viegli? Nē, nebija, bet visu saplānoju un veiksmīgi beidzu skolu, prakse 9, bakalaurs 8, kvalifikācijas eksāmens 9 , autoskola ar pirmo :)
"Pēc divdesmit gadiem Tu vairāk nožēlosi to, ko neesi izdarījis, nevis, ko esi izdarījis. Tādēļ, ķer vēju savās burās. Sapņo! Atklāj! Iepazīsti! "– Mark Twain

Man gan nav 35, bet zem 30 un iegūts bakalaurs, bet arī ir plāns varbūt no nākošā gada sākt studēt ko pavisam citu. Vienkārši darbu manā nozarē LV ir grūti dabūt, man gan paveicās nedaudz pastrādāt, bet darbs pietiekami grūts un atbildīgs, taču samaksa smieklīga. Pēdējos 2 gadus vienkārši mētājos pa īslaicīgiem darbiem un paralēli pelnu naudu pati piedāvājot un pārdodod visu ko (neintīmu, protams :-D). Saprotu, ka visu dzīvi tāds dzīvesveids diez vai sniegs piepildījumu un stabilitātes sajūtu.
Mans padoms tev būtu studēt neklātienē, jo pilna laika klātienē var gadīties, ka jutīsies nekomfortabli, jo teju viss kurss būs 18-20 gadnieki. Protams, atkarīgs no jomas u.c.

Mans padoms tev būtu studēt neklātienē, jo pilna laika klātienē var gadīties, ka jutīsies nekomfortabli, jo teju viss kurss būs 18-20 gadnieki. Protams, atkarīgs no jomas u.c.

Jā, pareizi, turpinām kultivēt eidžismu un šķirot cilvēkus pēc vecumiem:-D Drīzāk jau derētu studēt klātienē un parādīt zaļajiem gurķēniem, ka pēc 30 dzīve nebeidzas.
Apgūt jaunas lietas vajag visu mūžu un studēt var jebkurā vecumā, ja ir tāda vēlēšanās. Zinu vairākas sievietes, kuras pēc 40 studē, dažas arī klātienē - neviena nav ar pirkstiem nobakstīta vai kā tamlīdzīgi :-)

Būtībā arī domāju iet mācīties neklātienē, bet ne tāpēc, ka kāds varētu rādīt ar pirkstiem :-P bet gluži vienkārši klātieni nevarētu apvienot ar savu ikdienas dzīvi

Mācīties nekad nav par vēlu. :-) Es arī iestājos vasarā skolā, strādāju pilnas slodzes darbu, skola ceturtdienās, piektdienās, sestdienās no 8 līdz 20. Divi gadi jāiztur, bet ceru, ka tas liks pavirzīties uz augšu. Man gan nav bērni, bet arī ir lauki (jākopj dzīvnieki, īpašums), mājas solis, darba lietas,pasākumu organizēšana/vadīšana, bet ceru, ka būs tā vērts. Nemaksāju par studijām un uzskatu, ka tas ir super liels +. Ja būtu jāmaksā, nepavilktu viena, būšu godīga.

Ar studiju atsākšanu plus mīnus tavā vecumā, darbu un ģimeni pieredze ir. Var samenedžēt. Vakara nodaļā un neklātienē ļoti bieži ir studenti, kam ir 30+, darba pieredze un kas tik vēl ne. Jā, arī 1.līmeņa studijās.
.
Tad jau mani vairāk satrauktu jautājums, kā uz iesācēju jomā X skatīsies darba tirgū, ja tam "tikko no skolas sola" kolēgim ir drusku zem 40.

Jā, arī tas, protams, biedē... kā darbadevējs skatīsies uz jomas iesācēju manā vecumā :( Vai stereotipi neliks vinam drīzāk izvēlēties 20gadnieku

Kā jau meitenes iepriekš minēja - neiespējami tas nav. :-)
Par vecumu pēc studijām arī tik ļoti nesatrauktos, jo +/- 38 gados daudzos dekrētos vairs neiesi, bērni būs pārauguši "mūžīgo bērnudārzu slimošanas" posmu. Ja apņēmība, gribasspēks un esošās darbavietas noslogojums atļauj - vari padomāt par tālmācību.
Pati esmu arī darba devēja, galvenais kas mani interesētu - iemesls karjeras maiņai un vai iepriekšējā karjera kaut kādā veidā varētu apliecināt tavas spējas šim darbam.
.
Pirms gada pati atsāku mācības citā jomā - 31 gads, darbs, divi divgadnieki un vīrs.. no sākuma arī satraucos kā nu visi izdzīvos, bet tagad - vispriecīgāk mani sagaida mājās suns :-D
Vienīgi par tālākām darba iespējam man satraukums nav īpaši liels, jo man abas izglītības būs viegli savienojamas :-)
.
Bet nu veiksmi! ;)

Iz dzīves, mums pirmajā kursā bakalaurā iestājās vįrietis 41 gada vecumā. Nekas briesmīgs. :-)

Esmu ļoti PAR. Tas, ka tas ir čakarīgi, nenozīmė, ka tas ir neiespējami. Galvenais ir mērķa nozīmīgums. Un tas, ka tev ir virs 30 ir tikai vēl viens iemesls, kādēļ pareizāk būtu spert šo soli nekā nespert. Kā draudzenēm saku: kad tad vēl, ja ne pēc 30, săkt beidzot darīt to, ko gribi, nevis to, kas ir ērti, pierasti un visu apkārtējo sen akceptēts.

Man patīk Tava ideja. Vismazāk jau nu ir jāsatraucas, ka pārējie skolas solā būs sīči. Galvenais ir izvērtēt, cik ļoti tāds ritms atbilst Tavai pašreizējai dzīvei, vai viss ir tā samenedžēts, ka jūtīsies labi uzsākot studijas, nevis knapi vilksies un vainosi citus savās nebūšanās.

Tad jau mani vairāk satrauktu jautājums, kā uz iesācēju jomā X skatīsies darba tirgū, ja tam "tikko no skolas sola" kolēgim ir drusku zem 40.

Bet meitenei jau ir maģistra grāds, līdz ar ko nekas tāds.. Darba devējs noteitki novērtēs centību (vēlmi) paaugstināt savu dzīves kvalitāti + jaunajai izglītībai jau tika pieplusota esošās izglītības un darba pieredzes bagāža. Viss atkarīgs no cilvēka. Drusku zem 40 var būt gan "tantuks", gan izdarīgs un atjautīgs skuķis.

Scandinavian, piekritīšu tev tikai daļēji. Teiksim, meitenei ir maģistra grāds vācu filoloģijā, vai pedagoģijā, vai ķīmijā, 10+ gadu darba pieredze arī turpat. Un viņa nolemj kļūt par grāmatvedi. Viss forši, labi un atbalstāmi, bet viņas iepriekšējai pieredzei un izglītībai ar jaunās jomas prasībam un vajadzībām praktiski tā pārklāšanās ir tik minimāla, ka to bagāžu var plusot vai neplusot, bet lielu pienesumu tā nedod.
.
Neatrunāju, tieši otrādi, pašai līdzīga sāpe, tapēc pārdzīvoju :-D

Man ir nepopulārs viedoklis, man gan tas liekas nevajadzīgi un stulbi. Nē, mācīties visu dzīvi nav stulbi, tas ir nepieciešams, lai paliktu "formā", bet tēmēt uz jaunu bakalauru, kad dzīve ir sakārtota, kad ir realizācija pašreizējā profesijā, es personīgi nevēlētos, man tas šķiet lieks laika un enerģijas patēriņš. Es tur saskatu vairāk zaudējumu, nekā ieguvumu, varētu mēģināt, ja joma nu ļoooti auzrauj. Man šī vēlme ir neizprotama un šķiet, ka tas ir no garlaicības. Bet, tā kā autore esi liela meitene, vari pati izlemt, neskatoties, ko citi padomās. Citiem pa lielam ir vienalga, dzīve ir viena un tava. Galvenais, lai ģimene ir atbalstoša.

Mācīties otrreiz ir forši 2 gadījumos - ar ļoti konkrētu mērķi, lai sāktu nodarboties ar ko SAVU, vai savam prieciņam - visādas filoloģijas, kultūras, teoloģijas utt. Protams, ja izglītība vēl nav iegūta/pabeigta, tad var vienmēr.
Man bērnu nav, vecums līdzīgs. Pagājušogad uzsāku ko jaunu. Grūti, maz miega, daudz darāmā, bet ja ir interese, tad gandarījums ir milzīgs. Bez apkārtējo atbalsta, nezinu, vai varētu. Esmu pilna laika klātienē, arī tāpat apvienoju ar darbu un visādām aktivitātēm.

Man šī vēlme ir neizprotama un šķiet, ka tas ir no garlaicības.

Mācīties otrreiz ir forši 2 gadījumos - ar ļoti konkrētu mērķi, lai sāktu nodarboties ar ko SAVU, vai savam prieciņam - visādas filoloģijas, kultūras, teoloģijas utt.

Piekrītu šiem viedokļiem. Ja mēs dzīvotu ASV, tad varbūt arī 40+ gados varētu sākt visu no nulles, bet ne jau Latvijā ar domu, ka pēc tam sāksi jaunā jomā kāpt uz augšu. Te vai nu tiešām kaut ko sev tīkamu kā papildus varētu (kas gan LV apstākļos ir iespējams tikai turīgākajiem), vai nu sasprindzināt smadzeni un štukot savu rūpalu. Bet cerēt, ka darba devēji atplestām rokām gaidīs jaunizcepto speciālistu 40 gadu vecumā, kad pat 30 gadniekus kuru katru vairs tā neņem, tā ir vairāk naiva ilūzija tomēr.

Labāk nevajag mocīties. Jēga ļoti apšaubāma, laika daudz jāizsķērdē.

nu es izlēmu PAR. Ir viena izglītība, iesāku otru, tad paņēmu akadēmisko, tad pieteicās mazais un sanāca izlaist 2 gadus, šogad atgriezīšos 3.kursā. Tieši šodien nodarbojos ar menedžmentu, lai visu visur varētu paspēt, jo mana problēma ir vīra biežie komandējumi un tas, ka blakus no ģimenes nav neviens, kas varētu palīdzēt. Mazajam ir 6 mēneši, tā, ka, nu ja baigi gribas, visu apkārt var sakārtot. Es ceru :-D