Kā lai iepatīkas dzīvošana Rīgā?

Varbūt jāpamaina rajons, kurā dzīvo? Vai jāpārvācas uz pierīgu? Protams, tad sanāks vairāk laika pavadīt ceļā uz darbu, bet toties iespēja brīvajā laikā dzīvot mierīgākā vidē.
Vēl jautājums, vai te ir draugi? Jo ja apkārt būs forši cilvēki, ar kuriem izmantot Rīgas sniegtās izklaides iespējas, varbūt pilsēta ar patiktu labāk.

Jā, paskaties citus rajonus vai netālu esošas pilsētas (Salaspils, Ogre, Jaunolaine, Olaine, Jelgava).

Vai jāpārvācas uz pierīgu? Protams, tad sanāks vairāk laika pavadīt ceļā uz darbu,

Nu īsti nav taisnība. No Salaspils līdz Rīgas centram ir 40 min brauciens, no Mārupes mazliet mazāk, no Baložiem būs kādas 20 min. No Rīgas mikrorajoniem sanāk tik pat vai pat ilgāk (atkarībā no kura).

Tieši draugu dēļ šaubījos par pārcelšanos, jo esot tālāk, tik bieži netiksimies. Bet nu domāju, ka doma par pārcelšanos ir kļuvusi pavisam aktuāla, īstenībā satikties varēs arī pēc darba, par cik strādāju Rīgā.

Arī iesaku Rīgas rajonus. Ja neskaita ārzemēs pavadītos gadus, vienmēr esmu dzīvojusi pierīgā. Sajūta galīgi nav kā Rīgā, un uz centru tieku ātrāk, kā kāds no Purvciema, Juglas uc rajoniem. Šobrīd dzīvoju centrā, bet nu.. galīgi nav mans, īpaši vasarā, tiešām nesaprotu, ko tur var darīt. Tuvākajā laikā plānoju pārvākties uz kādu no Rīgas rajoniem, vienīgā neforšā lieta, ka sanāks braukāšana, jo šobrīd darbs ir 3 min gājienā no dzīvesvietas. Bet nu, visu gribēt nevar :-D

Katram cilvēkam jau savs. Man arī neiet pie sirds steidzīgais Rīgas ritms, visa tā nokļūšana kur vajag, un nē, nedzīvoju centrā.
Man šķiet, ka baigi atkarīgs no cilvēka tipa, ir zināmi cilvēki kam Rīga par mazu.

Zinu gadījumus, kad sapņo par nākotni Tokijā, Ņujorkā vai kādā citā megapolē, bet man tāda dzīve uzdzen drebuļus. Mans sapnis ir dzīve mazā, omulīgā pilsētiņā, kur katru otro var sveicināt un nebaidīties bērnus izlaist ārā paskraidīt. Laukos arī forši, bet tad ja ir pietiekami naudas, piemēram, mašīnai.

Ir gadījies kādu laiciņu nodzīvot Tokijas un Ņujorkas tipa megapolē, es diezgan ātri pieradu, tā ka, manuprāt, ja pa pieciem gadiem - nekā, tad jāmaina rajons uz stipri klusāku. Man kluss un mazpilsētīgs šķiet āgenskalns, tās šaurās, bruģētās ieliņas. Otrs variants - var izbraukāt uz darbu Rīgā no netalajām pilsētām, a ļa Salaspils vai Jūrmala.

Ļoti labi saprotu. Kolīdz ir brīvs, braucu no Rīgas ārā - vai nu uz sev mīļajām mazpilsētām, vai vienkārši dabā. Citreiz uz pāris h, bet biežāk uz visu nedēļas nogali.
Piekrītu meitenēm, kas saka apsvērt dzīvesvietas maiņu lokāli. Tā pati Salaspils īstenībā ir baigi foršais variants. Ar vilcienu līdz Rīgai 27 minūtes., Mežaparks, Jugla, Principā jebkurš pieRīgas zaļais rajons dos citu sajūtu. Mežaparkam un Juglai vēl ir Ķīšezers, kas dod baigo mieru - tāds liels blāķis, liela platība, kur nekad pa lielam nekas nenotiek.

Kas tieši Tev Rīgā traucē? Kāds ir Tavs ikdienas maršruts? Domāju, ka jācenšas izvairīties no nepatīkamākajām Rīgas vietām- stacijas, Centrāltirgus (arī citu tirgus) apkārtnēm, no sabiedriskā transporta, kas iet caur šīm vietām.

No Salaspils līdz Rīgas centram ir 40 min brauciens

Hmm.. 23-27 min brauciens ar vilcienu, 25-35 (atkarībā, cik dziļi Salaspilī dzīvo) min brauciens ar autiņu un 15-25 min (atkarībā, kas par diennakts laiku, sakarā ar satiksmes plūsmu) ar mašīnu. Tā kā, lūdzu, nevajag pārspīlēt un cilvēkus biedēt ar 40 minūtēm! :-D

Varbūt, ka nevajag konkrēti domāt par Rīgas mikrorajoniem, bet gan par to vai ir boyfriends un bērni. Pārējais jau tāda blusošanās. Būs tās lietas, tad viss notiks. Dzīvot var daudzkur. Vislabāk privātmājā pierīgā ar autonomu apkuri tālāk no sliedēm, jo tad būs mazāk imigrantu apkārt, piemēram, Spuņciems, Upeslejas, Kalngale...

Arī piekrītu tām, kuras iesaka apsvērt dzīvesvietas maiņu. Esmu no tiem Tokijas un Ņujorkas tipa megapoļu mīlētājiem, tāpēc man Rīga, kad tur dzīvoju, vispār likās ļoti mierīga pilsēta. Pie tam tolaik dzīvoju Mežciemā un vismaz man tur tiešām sanāca noķert to mazpilsētām piemītošo mieru, jo visapkārt bija daudz zaļumu, koki, turpat netālu Biķernieku mežs. Iepērkoties tuvākajā veikaliņā, pārdevējus un dažus pircējus jau sveicināju, jo, diendienā satiekoties veikalā vai pagalmā, tie cilvēki jau kļuva zināmi un tuvi. Pārcēlos, jo man tieši prasījās lielāka kustība, taču, ja ir vēlme pēc miera, klusuma, nesteidzīgāka dzīves rimta, zaļie rajoni to spēj piedāvāt.

Mans ieteikums - Padziivo dazhus gadus Londonaa , un tad dziive Riigaa liksies tikpat kaa dziivot kaadaa mazaa Paavilostas ciematinjaa .
Kad es dziivoju LV tad man Riiga arii diezko nepatika - paaraak daudz cilveeku, druuzmas, troksnji, sastreegumi.
Un tagad aizbraucot uz Riigu - vaiii kaa man tur patiktos dziivot - taads miers, klusums, maz cilveeku uz ielaam ( pat pirmdienaas peec 17:00) jau apsveru paarvaakties atpakal uz LV . :-D

Pēc 18 gadiem mazpilsētā, 6 gadiem Ventspilī esmu aizvadījusi pirmo gadu Rīgā. Sākumā biju pārliecināta, ka Rīgu nav iespējams iemīlēt un tur nav iespējams dzīvot. Šobrīd šķiet, ka nav nekādas vainas. Dzīvoju Purvciemā, darbs Purvciemā, apkārt mežs un koki. Domāju , ka vieglāk arī ir tādēļ, ka nenākas doties uz centru.

Atkāpjoties no variantiem par mukšanu no Rīgas, iesaku sarosīties un saaktivizēties, apmeklet pasākumus, visādus brīvdabas koncertus, izstādes, spontāni un ķinīti, teātri vai bāru ar draugiem.
Kad dzīvosi savā mazpilsētā, tas vairs nebūs tik vienkārši, tāpēc paņem šobrīd no pilsētas visu, ko vari ;-)

vienīgais variants, kā jau visas saka, kautkur pierīgā, tālāk no cetra un drūzmas. bet pēc manas pieredzes - ja nepatīk dzīvot konkrētā pilsētaa, tad arī neiepatiksies, lai ko arī mainītu .

Man ar riebjas Rīga, vienmēr piebāsti transporti, nepieklājīgi, agresīvi cilvēki un sajūta kā tādā padomju ģerevņā, kur visur apkārt mudž no krieviem!

Es Rīgā dzīvoju 15 gadus un man vēl aizvien tā nav iepatikusies :-D Ja būtu iespēja, atgrieztos savā dzimtajā pilsētā, bet, diemžēl, darba iespējas tur ir praktiski nulle. Un tā kā mans vīrs ir ļoti veiksmīgs savā karjerā, tad pārcelties prom no Rīgas nav iespējams. Turklāt viņam gandrīz katru nedēļu ir komandējumi ārpus Latvijas. Dzīve diezgan attāli no Rīgas būtu apgrūtinājums. Izbraukāt ikdienā neiespējami. Bet dzīvot katram savā pilsētā - muļķīgi. Tāpēc es sakožu zobus un cenšos iemīlēt Rīgu :D Apzinos, ka arī man pašai savai izaugsmei te ir daudz vairāk iespēju - gan karjeras ziņā, gan izglītības. Tāpēc regulāri apmeklēju kursus. Un, protams, daudzus piedāvātos pasākumus. Arī manam bērnam šeit ir daudz labākas izglītības un izklaides iespējas.
Tā kā esmu samierinājusies, ka vismaz vēl turpmākos15 gadus šeit pavadīšu un pēc tam, kad meita būs izaugusi un pati būšu sena, varbūt beidzot varēšu atgriezties dzimtajā vietā, nopirkt māju un pavadīt mierīgas vecumdienas :D Pagaidām, cik vien iespējams, kad uznāk skumjas pēc dzimtās vietas, tad nedēļas nogali dodos pavadīt tur :)

Vienkārši izvairies doties uz centru, ja iespējams, tur vienmēr daudz cilvēku apkārt.