Tātad atbildes.
Esam kopā divus gadus, tāpēc stingrais “nē” nav tāpēc, ka nesen tiekamies.
Varbūt mana iegriba, bet man vienmēr bija dzīvnieki. Pārvācos pie drauga uz citu pilsētu, man te nav draugu un suns ir tas ar ko spētu pavadīt visu savu brīvo laiku un mani tas pilnīgi apmierinātu.
Es nevarētu pņemt suni, bez drauga piekrišanas, jo es sava drauga viedokli cienu un aiz muguras neko negribu darīt.
Viņa argumenti- dzīvoklī svaigs remonts un viens mīnuss no manas puses, es reizi nedēļā strādāju pa naktīm. Viņš negrib uzņemties atbildību 2x pa to dienu izvest suni ārā, lai gan tas ir slikts arguments, jo ko gan darīsim, ja mums nākotnē būs bērni? Es viena visu? Un mums patīk ceļot- varbūt baidās par to, ka nebūs suni kur atstāt, lai gan arī bez šādas ekstras iztiktu.
Mans draugs ir konservatīvs, šķiet, ka viņš negrib lielas pārmaiņas savā dzīvē, jo ir komforta zonā.
Es jebkādi pielāgotos- es zinu, kas ir dzīvnieks mājās. Savu sunīti nēsāju pa māju visu laiku padusē :D:'-( tagad... kaut kāds tukšums.
Zinu, ka kā bērns esmu viņam čīkstējusi, bet zinat- dažreiz draugam ir ko grūtāk izprasīt, kā bērnībā tas bija mammaiz :D