mājdzīvnieks

Un tā salīdzināšana ar bērnu- nu kamooooon!!! Vai tiešām kāds tā dara- salīdzina bērna gribēšanu / negribēšanu / laišanu pasaulē ar dzīvnieka aprūpi???:-O:-O:-O
Bet vispār, es neredzu, ka te varētu būt kompromiss- viens ļoti grib suni, otrs ļoti negrib. Diez vai autore tagad ņems un pārgribēs vai viņas draugs ņems un sagribēs:D Tā, ka te tikai piekāpšanās no vienas vai otras puses iespējama.
Un par tiem ignorē / nesaprot manas vēlmes un blā, blā, blā.... Nu pagriežam visu otrādi- autore ignorē / nesaprot vīrieša NEvēlmes.

Gangsters.
Katram cilvēkam reizi mūžā vajag suni ( vēlams jau bērnībā ) lai kļūtu apzinīgs un atbildīgs un sagatavotos bērnu audzināšanai. :D :D :D
Savukārt kaķu īpašnieki ir egoistiski vientuļieki, bet citu dzīvnieku īpašnieki savādie, trakie vai mākslinieki.
Kaut kā tā :D

Ar to es gribēju teikt. Daudzi suni pielīdzina bērnam jo jau ir iesakņojies stereotips, ka paņemt suni ir kā sagatavošanā/audzināt bērnu.

Zīle, man bērnībā, kā jau lauku bērnam, ir bijuši suņi, kaķi, papugaiļi, cālis istabā un pat meža zaķis pieradināts. Nerunājot, jau par visu to zooparku, kas dzīvoja kūtī!!! Zini, kad piedzima bērns.... es joprojām tam nebiju gatava:D Bet vaina laikam tajā, ka govīm nebija pamperi un cūkām izpalika nakts barošanas. Ā, un papugaiļi netika vizināti ratos:D

Katram cilvēkam reizi mūžā vajag suni ( vēlams jau bērnībā ) lai kļūtu apzinīgs un atbildīgs un sagatavotos bērnu audzināšanai.

Sanāk, ka tie, kam nav bijuši dzīvnieki bērnībā, nebūs pietiekami apzinīgi un atbildīgi bernu audzinātāji vai ari slikti mammas, tēti?

TheLaw.
Nu Tā vajadzētu būt, ja.:-P

Tomēr tu iemācies režīmu (dot ēst dzīvniekam, ar suņiem staigāt ārā), iemācies nolikt savu ego nost (ja negribas staigāt - jāiet ārā u.tml), iemācies rīkoties atbildīgās situācijās, piemēram, ja dzīvnieks saslimst, iemācies pielāgoties (ceļojot jādomā, kur likt to dzīvnieku). Ar suni neērtības ir krietni lielākas nekā ar kaķi (kaķis nokārtojas daudz kārtīgāk, kaķi var atstāt uz pāris dienām vienu, ar kaķi nav obligāti jāstaigā, ar kaķi nav katru dienu jānodarbojas utt.), tāpēc suns manā prātā tiešām ir pielīdzināms bērnam. Protams, ar bērnu vēl vairāk klapatu.

Tas draugs gan būs slikts papucis! Gan jau bērnu negribēs remonta dēļ. :D Tik stulbi salīdzinājumi.

Šajā tēmā NAV kompromisa un nevar būt,vai nu viena puse piekāpsies vai otra, vai neviena, un būs nu jau cita diskusija.
Autore teica,ka pretpoli pievelkas, jā, tas mēdz būt, bet šķirās ar baigo kašķi. Zvēriņš ir atbildība, tai skaitā arī maizais kāmis, ja viens nevar iedomāties dzīvi BEZ, bet otrs AR, laba gala nebūs, jo cik ilgi viens otram piekāpsies? Šis viss jrāsies, krāsies un sāksies iekšējie aizvanojumi, kad diviem cilvēkiem nu jebkādā jautājumā vīzija nesaskan tur NEKAS NESANĀKS.

Gangsters.
+
Man gan tik liels zoo nebija, bet arī bērnam īsti nebiju gatava :D

Man arī bija līdzīga situācija, un tur palīdzēja tikai nemitīga čīkstēšana. Vairāk nedēļu garumā neliku mieru, kamēr beidzot pielauzu :-D tagad pats ļoti iemīļojis suni un visu laiku uzsver, cik ļoti priecājas, ka mums tāds ir. Cilvēkam, kuram mājdzīvnieki nav bijuši, sākotnēji suns, iespējams, saistās tikai ar problēmām un papildu pienākumiem, tāpēc varbūt ir vērts sākumā kopīgi aiziet uz kādu patversmi, pastaigāt ar dažādiem suņiem, lai otrā pusīte pamazām aprod ar to domu un sāk suni uztvert kā draugu nevis slogu.

Ja es ļoti negribētu majdzivnieku un mana otrā puse to ignorējot vienkārši ierastos mājās ar dzīvnieku, tad viņš varētu savu zvēru ņemt un doties uz visām četrām debess pusēm. Tā ir pilnīga nerēķināšanās ar otru cilvēku. Tas tev nav izlemt uz kurieni braukt brīvdienās vai kādu matu krāsu nomainīt, tā ir DZĪVA būtne, ar visām ko tā izrietošajām sekām! Jā, tu viņu varbūt baros un vedīsi ārā un maksāsi par vetārstu utt., bet ar to viss nebeidzas. Tas suns tur būs visu laiku, tavam draugam neskatoties uz to ka viņš ir pret suņa ienākšanu ģimenē, būs jādzīvo ar viņu vienā dzīvoklī, jāklausās kā viņš kvekšķ, jāsadzīvo ar spalvām visās malās, arī uz viņu atstās iespaidu suņa veselības problēmas, kad tādas sāksies, jāpiedzīvo suņa trīšanās gar viņu kad pārnāks mājās(jo suns jau nesapratīs un tāpat gribēs līst pie viņa mīļoties, spēlēties utt), sagrautās čības, iespējams suns gribēs gulēt gultā, utt. Tas ļoti ietekmēs arī viņa dzīvi un viņa viedoklis šajā jautājumā arī ir jāņem vērā nevis jāuzspiež savs jo tev gribās. Tas ka tu paņem suni neskatoties uz to ka viņš ir pateicis kategorisku nē ir klaja nerēķināšanās ar otru cilvēku, jo suņa klātbūtne būs jūtama visā jūsu sadzīvē un tas MAINĪS viņa dzīvi.

Piekritu miegalacim! Protams, ir gadijumi, kad cilveks vienkarsi baidas no atbildibas un beigas tikai priecajas par tadu parsteigumu, bet seit bija ari viens negativs piemers un tu nevari paredzet iznakumu. Skiet nedaudz egoistiski, ka tu tik loti gribi to suni, bet tomer vienu reizi nedela uzkrausi draugam, kurs jau sakuma atkali ir pateicis, ka dzivnieku nevelas.. pec tam nebrinies, ja vins sadus lugumus nepildis vai pildis ar lielu riebumu!

Miegalāci es jau teicu, ka kamēr viņš nepiekritīs es neko neņemšu. Jau minēju, ka nevarētu tā vienkārši ierasties ar suni mājās un, tad, lai notiek, kas notigdams.
Fiore un vai viņš nav egoists, ja es pasaku, ka negribu visu laiku vākt pēc viņa visu???! IR, bet nu esmu to pieņēmusi un viņš dzīvo, kā niere taukos, ka mājās nekas nav jādara. Tā kā gan jau gabals nenokristu vienreiz nedēļā izvest suni. Nevaja lūdzu mani pataisīt par egoisti.... mēs visi kaut ko negribam, bet dzīvē tā nav iekārtots. Es negribu iet uz darbu varbūt- bet to ir jādara. ::-D

Vispār šī ir mana pirmā diskusija pa šiem gadiem, kas ir tik aktīvi aizgājusi. Protams, paldies par viedokļu dažādību. Es pat šur tur komentāros redzu sava drauga pozīciju jūsos un savu. Un interesanti palasīt kāpēc viedokļi tā atšķiras. Varbūt, ka viņš daudzām no jums piekristu.

vai viņš nav egoists, ja es pasaku, ka negribu visu laiku vākt pēc viņa visu???! IR, bet nu esmu to pieņēmusi un viņš dzīvo, kā niere taukos, ka mājās nekas nav jādara. 

ToBeFree, Tu viņam paprasi sunīti kā samaksu par to, ka esi viņa mājkalpotāja un aiz viņa visu vāc, lai viņš varētu dzīvot kā niere taukos.

Nerātnā es neprasu samaksu. Es saku, ka, ja pat palūgtu 1x nedēļā izvest ārā, tad tas nenozīmē, ka esmu egoiste.

ToBeFree, mans iepriekšējais komentārs bija rūgts un skumjš sarkasms, jo jums ir attiecību problēmas, kuras sunītis neatrisinās.

un vai viņš nav egoists, ja es pasaku, ka negribu visu laiku vākt pēc viņa visu???! IR, bet nu esmu to pieņēmusi un viņš dzīvo, kā niere taukos, ka mājās nekas nav jādara. Tā kā gan jau gabals nenokristu vienreiz nedēļā izvest suni. Nevaja lūdzu mani pataisīt par egoisti.... mēs visi kaut ko negribam, bet dzīvē tā nav iekārtots.

Nu vēl piecas lapas un ne vien šitādas problēmas atklāsies. Nav suns kaut kāds apmaiņas produkts par to, ko paši savās attiecībās esat ielaiduši un kas ir aizaudzis.