Es arī palasīju stāstus. Briesmīgi, ka pat izglītotas sievietes var iekrist kaut kādu darbību rezultātā pašas to nemaz neapzinoties. Visa dzīve sabojāta. :( un vēl tās kas ar bērniņiem tur uzturās.. sirds sāp..
Bet pozitīvi palasīt, ka daļa no viņām tiešām mērķtiecīgi mācās un strādā, lai izejot nebūtu pilnīgas nulles. Bet nekad jau nebūs tā, ka visas nožēlos izdarīto. Tāpēc jau tā sabiedrība ir tik dažāda.
Domāju, ka tās, kuras vēlas runāt par savu problēmu, ir sapratušas vai cenšas saprast, ka iepriekšējais dzīvesveids nav bijis tas labākais. Ar stāstiem manuprāt viņas pilda kaut kādu pienākumu sabiedrībai - pastāsta kā tur ir un ka tā nav tā labākā vieta, kur nonākt, varbūt kāda šos stāstus lasot aizdomājas par saviem netikumiem (vai tas ir tā vērts).. es ceru..