Atbildēšu ar nelielu novēlošanos :-D
Saprotams, ka alkohols nav tas labākais manā situācijā, bet kā pienāk nedēļas nogale, tā ideja par alkoholu mani padara priecīgu, jo zinu, ka tajā dienā varēšu iedzert un ejot gulēt nebūs jādomā vai jāuztraucas par neko.
.
Mani uztrauc arī tas, cik daudz mg no saviem AD es dzeru (salīdzinoši daudz) un cik pamaz tas uzlabo manu situāciju dzīvē. Nu ir pārmaiņas un uzlabojumi, bet tikai pa ''vienu tēmu''. Un man ir nenormāli bail, ka drīzumā mans ķermenis pieradīs pie AD un vajadzēs palielināt mg, kas man jau tagad netālu no maximuma.
.
Par tēmām, par ko domāju, nu esmu diezgan apsēsta ar citām sievietēm, ne pat īsti greizsirdīga, bet man uznāk prāta aptumsumi, kad vienkārši palieku neloģiska un man galvā uzmācas sliktās domas, kā es viņas saucu. Tad sāku uzbāzties draugam par pagātni un visādiem sīkumiem un situācijām, kam vispār nav nozīmes un kas jau simtām reižu ir izanalizētas. Varētu teikt, ka man galvā kaut kas noiet pa īso :-D Es dzeru zāles, kas palīdz pret OCD un varu teikt, ka šī joma manā dzīvē ir uzlabojusies, bet tā kā mana terapeite uzskata, ka visu atrisinās zāles un jaunu cilvēku satikšana... tad reāli jūtos, ka nekas jau nav mainījies, esmu tikai uzsēdināta uz zālēm. Un kad viņas beigs uz mani iedarboties, būšu atkal tā pati vecā.
Un man viss dzīvē pa lielam ir kārtībā, nav nekādu milzīgo problēmu (ar naudu, dzīvesvietu, draugu utt.), tāpēc arī kauns, ka pati sev tā čakarēju dzīvi.
Nu jā, es vienkārši nesaprotu kāda tad ir tā dzīves jēga :-D Neesmu līdz tam tikusi...
232
