Man laikam šis tomēr ir svarīgi. Esmu divas reizes mēģinājusi satikties ar vīrieti, kam nav auto, jo nu.. manā skatījumā tas ir trūkums, ko ļoti viegli izlabot. Pirmajā reizē man nebija auto pašai, bet gribējās nedēļas nogalēs kaut kur izbraukt utt, tad nu uz nedēļas nogalēm viņš noīrēja mašīnu un veda mani kaut kur, vispār nekādu problēmu šajā ziņā nebija, nauda viņam bija un bija gatavs auto nopirkt kaut vai tūlīt, līdz manīm viņam neesot bijis vajadzības īsti pēc auto, bet nu citu iemeslu dēļ es pārtraucu tikšanās. Otrajā gadījumā čalim nebija ne tiesību, ne auto, man gan tad jau bija mašīna un.. man viņš simpatizēja, bet paralēli vēl ar citu satikos un beigās tomēr to otru izvēlējos. Bet jā, tas čalis bez tiesībām gandrīz uzreiz iestājās autoskolā un sāka pie tā strādāt, bet nezinu, man tāpat ne īpaši tas palīdzēja.. nekas mums nesanāca.. man nepatīk stūrēt, man nepatīk vadāt vīriešus (nu neskaitot tos, kas vienkārši mani draugi, ir man daži tādi sievišķīgie :D ), es tad jūtos kaut kā... jocīgi... tā kā laikam jā, ir man tas svarīgi.
Par to, cik sabiedriskais ir briesmīgs, gan līdz galam nepiekritīšu.. Ja nebrauc tajos pārpildītajos laikos, tad nav tik traki, nav vēl jādomā, kur mašīnu nolikt un jā... nav jāstūrē :D Ar sabiedrisko braucu kad gribu iedzert, problēmu nekādu, bet tomēr ikdienā negribētu braukāt.